Reģistrēto iRobot.LV lietotāju forums — MansRobots.LV
Augusts 18, 2017, 16:18:07 *
Labdien! Reģistrētie lietotāji forumā ienāk ievadot savu lietotājvārdu šeit, vai iRobot.lv lapā.
Lietotājvārds un Parole:

Vēl neesat reģistrējušies?
Ziņas: Mūsu aktualitātes varat uzzināt arī Twitter.com/MansRobots
 
   Sarunas   Palīdzība Login Register  
Lapa: [1]
  Printēt  
Autors Temats: Brīvprātīgā iRobota Konkurss 27.09.2010  (Lasīts 24488 reizes)
draugs
Administrators
Viedais Dalībnieks
*****

Karma: +11/-4
Raksti: 613



WWW
« : Septembris 27, 2010, 03:09:04 »

Brīvprātīgais iRobots dodas palīdzēt uzkopt telpas!
Kurp? Varbūt tieši Jūs to pateiksiet.


Iesakiet, kurš visvairāk ir pelnījis palīdzību telpu uzkopšanā,
un iespējams, tieši Jūsu ieteiktā vieta tiks pie Brīvprātīgā iRobota!




Labdien,

Es esmu iRobots — robots putekļusūcējs. Mani radīja robotikas eksperti ASV uzņēmumā iRobot un jau 8 gadus mani brāļi un māsas palīdz cilvēkiem, grīdu uzkopšanā.

Es tīru putekļus, gružus, smiltis un spalvas gan no cietajām grīdām, gan no paklājiem. Bez cilvēka līdzdalības vienā tīrīšanas ciklā 3—4 reizes iztīru telpas 60—90m2 platībā un, pabeidzis darbu, pats dodos uzlādēties. Lai vienmērīgi uzkoptu visu grīdu — zem, apkārt un aiz mēbelēm — es pielietoju 40 dažādus uzvedības modeļus un 3 dažādus tīrīšanas veidus. Esmu aprīkots ar desmitiem sensoru un iAdapt sistēmu, kas ļauj man orientēties cilvēku pasaulē. Taupu enerģiju šķirojot netīrumus — lielākos gružus saslauku, bet mazākos iesūcu. Atklājis telpas netīrākās daļas, uzkopju tās intensīvāk. Labprāt tīru zem mēbelēm, spēju pārvarēt šķēršļus un izvarīties no kāpnēm. Grīdas uzkopšana ir manas dzīves aicinājums — un ar prieku daru to katru dienu!

Esmu viens no 5 miljoniem iRobotu, bet mana misija ir īpaša — esmu Brīvprātīgais iRobots un dodos palīgā cilvēkiem, kas pašaizliedzīgi palīdz citiem.

Kur būs manas jaunās mājas? Es to vēl nezinu, bet ceru, ka Jūs jau to ziniet. Vairāki mani brāļi — Brīvprātīgie iRoboti jau ir atraduši savas mājas — piemēram, Dzīvnieku patversmē «Dzīvnieku Draugs», RTU studentu parlamentā, Latvenergo Energoefektivitātes centrā, bērnu dārzos un aprūpes centros cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.



Kāpēc ir vajadzīgs Jūsu atbalsts? Latvijā ir daudz vietas, kur sirsnīgi un aizrautīgi cilvēki palīdz citiem, bet nesaņem pietiekošu finansējumu, lai pieņemtu darbā palīgus, kā rezultātā mēģina paši ar visu tikt galā un bieži strādā krietni vairāk nekā 8 stundas dienā. Es kā Brīvprātīgais iRobots esmu nolēmis doties palīgā bez maksas, par «vēdera tiesu» («ēdu» 50 santīmus elektroenerģijas mēnesī), lai dotu šiem pašaizliedzīgajiem cilvēkiem kaut nedaudz vairāk brīva laika.

Ja ziniet šādu vietu Latvijā, kur es esmu vajadzīgs, lūdzu uzrakstiet man vēstuli, minot:

1. vietas nosaukumu un adresi, kur es esmu gaidīts;
2. vietas un manu jauno draugu aprakstu;
3. tīrāmo telpu īsu aprakstu, var arī fotogrāfiju (jāņem vērā, ka viens iRobots sekmīgi var veikt ikdienas uzkopšanu dzīvojamās vai biroja telpās ar 60—90m2 lielu platību. Man ir nepieciešams arī 220 V elektrības pieslēgums);
4. cilvēka vārdu, nodarbošanos un tālruni, kas būs priecīgs ar mani sadarboties un nedaudz mani pieskatīt (pēc tīrīšanas beigām ir nepieciešams izbērt miskasti un dažreiz arī pārbaudīt birstu stāvokli, bet tpu-tpu-tpu, ja man piemestos klepus — vajadzētu piezvanīt iRobot.lv robotu dakterītim).
Svarīgi! Lūdzu pirms vēstules rakstīšanas aprunāties ar šo cilvēku un saņemt viņa piekrišanu. Vai ja vēlaties to kā pārsteigumu — esiet gatavi paši mani pieskatīt  Smiley Vēstuli droši varat rakstīt arī par sevi – ja veicat kādus labus darbus priekš citiem un Jums ir vajadzīgs palīgs grīdu uzkopšanai.
5. vēstules autora vārdu, tālruņa numuru un e-pasta adresi.

Vietas nosaukums, adrese un apraksts tiks publicēts Internetā, t.sk. iRobot.lv lietotāju forumā MansRobots.lv. Pārējā informācija ir nepieciešama, lai konkursa rīkotāji varētu pirms balsošanas pārliecināties, ka vēstulē minētais cilvēks tiešām gaida mani.

Vēstules lūdzu sūtīt no 27. septembra līdz šī gada 17. oktobrim (ieskaitot) uz e-pastu brivpratigais@irobot.lv, tēmā norādot «Brīvprātīgā iRobota Konkurss».

Iesūtītās vēstules tiks apkopotas un tās, kuras atbildīs manām iespējām un kurās būs pareizi norādīti visi augstāk lūgtie dati, tiks publicētas un piedalīsies balsojumā. Balsot varēs visi iRobot.lv reģistrēto robotu lietotāji (tie ir cilvēki, kas Latvijā pēdējo 4 gadu laikā ir iegādājušies iRobotus un zin uz ko iRobots ir spējīgs). Balsotāji ar iesūtītajām vēstulēm varēs iepazīties to iesūtīšanas secībā un katrs lietotājs iRobot.LV lietotāju forumā MansRobots.lv varēs atdot vienu balsi par vienu vēstuli laika posmā no 21. oktobra līdz šī gada 27. oktobrim. Vēstules autors, kurš saņems visvairāk balsis kopā ar mani un iRobot.lv pārstāvjiem dosies uz savā vēstulē aprakstīto vietu, lai iepazīstinātu mani ar maniem jaunajiem draugiem.

Ja sacerot vēstuli Jums rodas kāds jautājums par iRobotiem — droši jautājiet man (brivpratigais@irobot.lv) un darīšu visu, lai operatīvi atbildētu.

Uz drīzu tikšanos Smiley
Jūsu brīvprātīgais iRobots


Konkursa papildus noteikumi:

* Par Brīvprātīgo iRobotu: Esmu iRobot Roomba mājrobots un mans modelis tiks precizēts atkarībā no Jūsu vēstulē aprakstītajām telpām, kur man būs jāstrādā. Visi pieejamie mājrobotu modeļi aprakstīti šeit: http://www.irobot.lv/?document_id=70.
* Vēstulē aprakstītās vietas saimnieki iegūs Brīvprātīgo iRobotu 2 gadu lietošanā un iRobot.lv šajā laikā veiks nepieciešamās servisa apkopes, kādas tiktu veiktas iRobota garantijas servisa ietvaros.
* Ja uzvarētājs nav norādījis korektu kontaktinformāciju un nevar tikt sameklēts 2 darba dienu laikā, vai ja rodas kāda cita situācija, kuras dēļ konkursa uzvarētājs nevar saņemt un/vai lietot iRobotu, to saņem nākamā atbalstītākā vēstule.
* Ja vairākas vēstules saņem vienādu visaugstāko balsu skaitu, Brīvprātīgā iRobota mājvietu no šīm vēstulēm izvēlas iRobot.lv administrācija.
* Iesūtot konkursa vēstuli, vēstules autors atļauj konkursa rīkotājiem šo darbu izmantot ar konkursu saistītajiem mērķiem, tai skaitā publicēt.
* Vietni iRobot.lv uztur un šo konkursu atbalsta Brīvprātīgo iRobotu kustības veidotājs — uzņēmums Terra Virtuala, SIA, reģistrācijas numurs LV40003559952.
« Pēdējais Laboja: Novembris 29, 2010, 18:54:32 no draugs » Logged

w
draugs
Administrators
Viedais Dalībnieks
*****

Karma: +11/-4
Raksti: 613



WWW
« Atbildēt #1 : Oktobris 06, 2010, 17:48:07 »

Pirmā vēstule, ko saņēma Brīvprātīgais iRobots.

Paldies Laurim, kurš mums izstāstīja par Inesi – cilvēku kas rūpējas par uz ielas atstātiem dzīvniekiem, rodot tiem patvērumu gan savās mājās, gan atbalstot Dzīvnieku Patversmes iemītniekus.

Seko vēstule:

Labdien!

Vēlējos pieteikt savu draudzeni šim konkursam, jo viņa ir rūpīgs, gādīgs un pašaizliedzīgs cilvēks, kurš savas iespējas robežās cenšas palīdzēt citiem, sevišķi mūsu mazajiem četrkājainajiem draugiem. Cenšas regulāri apmeklēt Slokas dzīvnieku patversmi un sagādāt viņiem mazu prieciņu, aizvedot barību, gan suņiem, gan kaķīšiem. Arī ielas dzīvnieciņiem cenšas palīdzēt- regulāri sagādājot garšīgas ēdienreizes. Pašai mājās ir 3 kaķi un suns, tāpēc pie vislielākās vēlēšanās nevar vēl kādu no patversmes draugiem paņemt līdzi uz mājām.

Arī pašas kaķi ir ienākuši viņas mājās no ielas, jo nevarēja atteikt šiem draugiem mājas siltumu un drošumu, kā arī savu mīlestību.

Tāpēc arī uzskatu, ka tieši viņa būtu pelnījusi palīgu mājās, kurš palīdzētu sakopt mājas no dzīvnieku spalvām, kuru dēļ arī daudzi cilvēki atsakās no šiem draugiem.....

Palīgs būs gaidīts pie Ineses Slokā, 3-istabu dzīvoklī.

Jauno draugu apraksts:


1) Runcis Gonis- melns, miermīlīgs runču vīrs, kurš tika atrasts baltajā ziemas segā kā melna oglīte. Diemžēl jau bija saskāries ar cilvēku nežēlīgumu, bet veiksmīgi sadakterēts un pieņemts jaunajās mājās. Tā nu jau 11 gadus priecē mūs. (Attēlā Gonis kopā ar Minnu)

2) Runcis Piucis- arī no ielas paņemtas kaķenītes atvasīte. Diemžēl kaķenīte pēc 18 gadu kopdzīves no mums ir aizgājusi uz labākiem medības laukiem. Bet runčuks nu jau 6to gadu bauda visus dzīves labumus, ko spējam dot.

3) Kaķenīte Minna- nu jau gadu dzīvo kopā ar runču puikām. Pirms iepriekšējās ziemas paņemta no ielas, bet nu jau iejutusies jaunajos mājas apstākļos. Tikai retu reizīti vēl iezogas kāda nedrošības pazīme no iegūtās pieredzes uz ielas.

4) Suņu meitene Šēra- tāpat kā runču puika Piucis ir ar mums jau 6to gadu.
Tā nu visi draudzīgi sadzīvo un nespēj iedomāties dzīvi viens bez otra

Dzīvoklis sastāv no 3 istabām, virtuvi un 2 koridoriem, vannasistabu, tualeti. Grīdas segums ir no lamināta un flīzēm. (kopējā platība ~60 kv.m.)

Ar cieņu,
Lauris
« Pēdējais Laboja: Oktobris 20, 2010, 23:50:40 no draugs » Logged

w
draugs
Administrators
Viedais Dalībnieks
*****

Karma: +11/-4
Raksti: 613



WWW
« Atbildēt #2 : Oktobris 06, 2010, 17:50:17 »

Brīvprātīgais iRobots ir saņēmis Otro vēstuli.

Paldies Gunta, ka uzrakstīji vēstuli par savu dzīvespriecīgo draudzeni Agnesi. Es ar lielāko prieku uzkoptu Agneses māju, jo viņai pārvietojoties ratiņkrēslā, ieslēgt iRobotu būs krietni vieglāk, nekā uzkopt grīdu ar slotu vai kādu citu ierīci.

Seko vēstule:

Labdien,

Mani sauc Gunta, man ir draudzene vārdā Agnese. Meitenei ir 28 gadi, viņa ir jauka, smaidīga un galvenais aktīva par spīti savam nelāgajam dzīves piespiestajam stāvoklim. Viņa ir invalīde un pārvietojās ar ratiņkrēsla palīdzību. Līdz ar to tas vienlaicīgi ir viņas vienīgais pārvietošanās līdzeklis, bet tajā pašā laikā rada diezgan neērtības mājas uzkopšanas jomā, jo smiltīm pielīpot pie riepām, tās ļoti veiksmīgi attdalās pa visu dzīvokli. Meitene katru dienu strādā ārpus mājas. Viņa strādā tipogrāfijā, līdz ar to nesēž mājās. Katru dienu viņai nākās vairākas reizes dienā slaucīt istabu, kas pēc manām domām nav tik ērti viņai, līdz ar to iedomājos varbūt šī vēstule viņai varētu palīdzēt. Meitene dzīvo Rīgā.

Uz drīzu sadzirdēšanos
Viņas draudzene Gunta
« Pēdējais Laboja: Oktobris 07, 2010, 15:56:33 no draugs » Logged

w
draugs
Administrators
Viedais Dalībnieks
*****

Karma: +11/-4
Raksti: 613



WWW
« Atbildēt #3 : Oktobris 10, 2010, 11:24:07 »

Brīvprātīgais iRobots ir saņēmis Trešo vēstuli.

Prieks, ka bērni neaizmirst savus vecākus, pat ja katram jādzīvo citā Latvijas pusē. Anita ļoti vēlas palīzēt vecākiem, jo paps raujas pa darbiem, bet mamma pieskata visu lauku saimniecību. No visiem darbiem, tieši istabas tīrīšana mammai sagādā raizes, jo slaukot ar slotu par sevi liek manīt astma.


Seko vēstule:

Sveiks Brīvprātīgais!

Uzreiz zinu, kam vajadzētu Tevi palīgos - manai mamiitei!

Lieta ir pavisam nopietna - Alūksnes rajona , Apes l/t  " Dambīšos"  ir mani lauki, kur pēc tramīgajām darba nedēļām mūs (gan draugus, gan ģimeni, gan paziņas - ikvienu) vienmēr mīļi un patiesi  sirsnīgi sagaida un lutina mani vecāki - Jānis un Melita, jeb, kā saka - Dambīši! Tiek gan kurināta pirts, gan mammas slavenie sieri un pīrāgi celti galdā. Kā jau laukos - darba ir vairāk kā laika.

Paps strādā arī pagasta domē, mamma lielākoties viena dara "mājas darbus" - gādā par lopiņiem, dārzu, malku, apkārtni, ēdienu un zeķēm, ievārījumiem priekš mums utt., utml. Par nožēlu - ar gadiem spēka nepaliek vairāk un mēs arī pietiekoši neesam klāt, lai palīdzētu ar visu tikt galā.

Mājas 1. stāvs šķiet ir kādi 70/90 m2, preciizi nepateikšu, bet tīrīt māju mammai ir grūti (viņa pati saka ka "labāk iešot malku skaldīt"  Wink - jo,- mammai ir astma - un - saceļot putekļus - sākas klepošana. Kad atbraucam mēs ar brāļa sievu Veru - tīrām un vācam jo, kad tik daudz cilvēku mājās - lielu un mazu - kārtot un traukus mazgāt var nepārtraukti. Puiši ar papu remontē un nepārtraukti kaut ko ceļ.

Mājas 1. stāvam šobrīd ir lamināta un papes grīdas, kā arī paklājs dzīvojamajā istabā ar ko vajadzētu " sadarboties" tuvākajā laika. Jāpiemin arī 1,5 gadīgais Arvīds un gaidāmais brālis/māsa ar kuriem arī būs jātiek galā.  Zinu, ka par  Tavu pieskatīšanu un apkopi būtu atbildīgs paps - viņam patīk lasīt instrukcijas un par tehniskām lietām viņš ir " atbildīgais" .

Domāju - ja izdosies - šo vajadzētu veidot kā pārsteigumu - viņi visam trakajam ir gatavi (šķiet - būsim viņus pieradinājuši! Wink

"Lielais" palīgs ir nepieciešams mīļākajiem, nesavtīgākajiem un izpalīdzīgākajiem vecākiem Apē - Jānim un Melitai.

Piesaka un uztraucās viņu meita – Anita.

Jauku un darba pilnu dienu vēlot,
Anita
« Pēdējais Laboja: Oktobris 10, 2010, 11:26:31 no draugs » Logged

w
draugs
Administrators
Viedais Dalībnieks
*****

Karma: +11/-4
Raksti: 613



WWW
« Atbildēt #4 : Oktobris 10, 2010, 11:27:34 »

Brīvprātīgais iRobots priecājas par Ceturto vēstuli.

Paldies, Diāna, ka atrakstīji vēstuli par Slokas Dzīvnieku Patversmi.

Seko vēstule:

1) Vietas nosaukums un adrese, kur iRobots ir gaidīts:

Slokas dzīvnieku patversme, Sloka, Dzirnavu iela 8, Jūrmala

2) Vietas un jauno draugu apraksts:

Slokas dzīvnieku patversme.

Apraksts: Domāju , ka arī Slokas dzīvnieku patversmei noderētu iRobots, lai kaut cik atvieglotu patversmes uzkopšanu.

3) Tīrāmo telpu īss apraksts:

Slokas Dzīvnieku patversmē ir daudz un dažādas telpas, kuras iRobots varētu uzkopt! Smiley

4) Cilvēks kas būtu pelnījis saņemt palīgos iRobotu:

Gints, Slokas dzīvnieku patversmes vadītājs, patiešām būtu pelnījis iegūt iRobotu.

5) Vēstules autors

Diāna
« Pēdējais Laboja: Oktobris 18, 2010, 13:56:28 no draugs » Logged

w
draugs
Administrators
Viedais Dalībnieks
*****

Karma: +11/-4
Raksti: 613



WWW
« Atbildēt #5 : Oktobris 18, 2010, 13:49:28 »

Brīvprātīgais iRobots priecājas par jau Piekto vēstuli.

Viesmīlīgajā Jekaterīnas un Staša ģimenes mājā mani gaida arī karaliska "mazo" draugu kompānija - kaķene Simona, papagailis Cēzars un sunītis - Bonoparts!

Seko vēstule:


Sveiks, iRobot!

Tu esi mīļi gaidīts manā jaukajā ģimenes mājā, kas atrodas Ciblas novadā. Tu dzīvosi un brīvprātīgi rosīsies 2 istabu mazajā privātmājā un tavi draugi būsim es, Jekaterīna un mans vīriņš Stass, kā arī mūsu kaķene Simona un papagailis Cēzars, kas mīl draiskoties, dziedot un atdarinot skaņas, ēdot piemētājot visu, kas ir blakus stāvošs un guļoss. Starp citu, pie tevis laiku pa laikam ciemos arī ieskries vācu aitas sugas sunītis Bonoparts, nu īsti karaliska kompānija!

Par mājokli, kurā varbūt Tu uzdrošināsies apmesties: veca, bet ar jaunu dvēseli lauku māja ar virtuvi un divām istabām, kas kopumā sastāda 60 m2. Grīdas mums ir līdzenas, virtuvē ir linolejs, bet istabās koku grīda. Gandrīz aizmirsu, bet noteikti tas ir svarīgi - virtuvē mums ir divas foršas kontaktligzdas tieši pie grīdas.

Pieskatīšu tevi agrajos rītos un vēlajos vakaros, es, Jekaterīna, jo esmu strādājošs cilvēks, man ir neliels veikaliņš, kuru citreiz arī vajadzētu uzkopt. Parādos vēlu vakarā, jo ļoti patīk pavingrot, spēlēju amatierteātrī - tāpēc ar to uzkopšanu kā ir tā ir. Starp citu, man piemīt augsta atbildības sajūta, tāpēc nebēdājies - bez uzmanības un netīrs jau nu nepaliksi.

Nu tad līdz saredzēšanai!

Ar cieņu, Jekaterīna

P.S. mācu papagailim jaunā drauga vārdu – protams, ka tas ir – iRobots! Smiley
« Pēdējais Laboja: Oktobris 19, 2010, 21:04:50 no draugs » Logged

w
draugs
Administrators
Viedais Dalībnieks
*****

Karma: +11/-4
Raksti: 613



WWW
« Atbildēt #6 : Oktobris 19, 2010, 19:20:07 »

Sestā vēstule.

Ceru, ka Ilona liks pasmaidīt ne tikai man, bet arī MansRobots.lv foruma lasītājiem. Nezinu vai balsotāji mani nosūtīs darbā uz Sliņķu māju, kur putekļus slauka tikai tad, kad TV ekrāns zem to svara sāk ieliekties, bet ar Ilonu labprāt satiktos, lai redzētu un dzirdētu vēl ko tik par jautru. Paldies Smiley

Seko vēstule:


Čau, iRobot!

Zini, kur Tevi no sirds gaida? Sliņķu mājā, kur visiem patīk TV pulti spaidīt un grauzdiņus grauzt...kur putekļus slauka, kad neredz vairs TV ekrānu, bet grīdas mazgā, kad kalendārā pāršķirts jauns gads....domā tas nav iekš LV? Ir ir draugs, tepat tas vien ir, nieka 45 km no galvaspilsētas..laukos...Sējas novadā.

Tevi atplestām rokām gaidīs: Ilona, Ilga, Guntis un Žošua Grem Shem (savējie vienkārši Žuks)...Žuks būs ļoti priecīga par tavu klātbūtni un neļaus Tev skumt...

Istabas - 5, maza garderobe, koridors, virtuve un vannas istaba. Tev taču tas būs pa spēkam, vai ne vecīt?Istabas kā istabas - nekā lieka..gulta un pāris skapji...nekā lieka, nav ko sevi apgrūtināt ar parpalām. Un neuztraucies, elektrību mēs Tev dabūsim, izbadējies nepaliksi, kaut no kaimiņa fenderēsim. Smiley

Par Tavu aprūpētāju un miega dziesmas lasītāju nozīmēsim Ilonu.

Vecīt, Tu tak būsi žēlīgs un ievedīsi kārtību?! Ciemiņus tak uz grauzdiņu graušanu ar kādreiz gribētos paaicināt, tad mēs visi kopā varētu spaidīt TV pulti!

Uz drīzu satikšanos Vecīt,
Tava Ilona!
« Pēdējais Laboja: Oktobris 19, 2010, 21:16:44 no draugs » Logged

w
draugs
Administrators
Viedais Dalībnieks
*****

Karma: +11/-4
Raksti: 613



WWW
« Atbildēt #7 : Oktobris 20, 2010, 16:09:13 »

Septītā vēstule.

Dace ir galvenā atbildīgā par tīrību privātmājā, kur viņa dzīvo kopā ar vecākiem, vecvecākiem, diviem suņiem un kaķi. Jā, iRobots te lieti noderētu.

Seko vēstule:


Sveiks, iRobot!

Man ir diezgan liela māja-privātmāja, dzīvoju ar saviem vecākiem un vecvecākiem, diviem suņiem un kaķīti.
Man kā vienīgajai mājas saimniecei ir nepieciešams palīgs, paklāji mums mājās ir daudz, un vēl visur ir kaķu pēdiņas šajā lietainajā laikā. Virtuvē man ir flīzes, tas pats ir arī koridorā un vannasistabā, istabās ir lamināta grīdas.

Tā kā esmu jauna meitene (20) gadi, man ir jāpaspēj vissss... Sākot ar studijām, darbu, un, protams, vakarā ar mājas tīrīšanu, būtu ļoti jauki,ja man būtu kāds, kas palīdzētu sakopt istabas, lai es pēc garās dienas, varu mierīgi atvilkt elpu.

Tātad iepazīsimies:

Mani sauc Dace.

Esmu no Latvijas, no skaistās pilsētas Siguldas.

Kā jau minēju, dzīvoju privātmājā, kas, manuprāt, prasa divreiz vairāk uzmanības, nekā dzīvojot dzīvoklī, jo ejot uz piemājas dārzu, nekad neienāku atpakaļ ar sevišķi tīriem apaviem, līdz ar to man pēc tam ir javelta vismaz stunda, lai to visu atkal satīrītu. Par sevi varu pastāstīt, ka esmu uzticama saimniece. Tu būsi mans acu raugs, un es Tev palīdzēšu. Pagaidām pa dienu mācos friziermeistarību,vakaros strādāju frizētavā.

Dace
Logged

w
draugs
Administrators
Viedais Dalībnieks
*****

Karma: +11/-4
Raksti: 613



WWW
« Atbildēt #8 : Oktobris 20, 2010, 16:14:08 »

Astotā vēstule.

Paldies Kalnciema VSAC direktorei par vēstuli! Nav šaubu, ka tur kur 35 cilvēki pēc smagām saslimšanām atjauno staigāt prasmi un sper pirmos soļus basām kājām, kā arī pārvietojas ratiņkrēslā vadot riteņus ar rokām, ir vajadzīga īpaši tīra grīda. Un es jūtos aizkustināts, ka varētu ienest veco cilvēku ikdienā kādas pārmaiņas un ar savu klātbūtni radīt interesi par dzīvi.

Seko vēstule:


Labdien!

Vēlos pastāstīt par savu iestādi – Kalnciema Veselības un sociālās aprūpes centru – kurā mājas vietu  mūža nogalē atraduši 35 veci, slimi, vientuļi cilvēki. Daudzi no viņiem pārcietuši smagas slimības, kas laupījušas viņiem iespēju pašiem par sevi rūpēties, pārvietoties, kustēties. Šeit –sociālās aprūpes centrā – cilvēki gūst profesionālu palīdzību kustību atjaunošanai, atjauno prasmes sevi aprūpēt, lai atgūtu zaudētās spējas. Šeit noris rehabilitācijas process un tiek sperti pirmie soļi pretī neatkarībai. Ir bijuši daudzi gadījumi, kad cilvēks pie mums atvests nekustīgs un nespēcīgs, bet pēc laika var aiziet uz mājām ar savām kājām.

Pirmie reālie soļi pēc smagas slimības prasa nopietnu darbu un piepūli. Tas ir kā no jauna sākt staigāt, ja gultā pavadīts vairāk kā mēnesis. Tāpēc ir ļoti svarīgi sajust zem kājām drošu pamatu un pirmās mācības visbiežāk notiek basām kājām, zeķītēs. Patīkamāk veikt nodarbības ir tad, ja visapkārt valda tīrība. Arī tiem, kas pārvietojas ratiņkrēslos ir ļoti svarīgi, lai grīda būtu vienmēr tīra, jo ar rokām jāvada ratiņkrēslu riteņi.

Par tīrību aprūpes centrā rūpējas apkopēja, kas mums ir viena uz diviem ēkas stāviem, tāpēc viņai ir ļoti, ļoti daudz darba. Mūsu apkopēja ir centīga un akurāta, vēlas visu paveikt perfekti, tāpēc bieži redzu, cik viņa ir nogurusi. Vēlos kaut nedaudz atvieglot viņas darbu, tāpēc būtu ļoti priecīga, ja arī mūsu iestādē būtu tāds brīnišķīgs palīgs kā iRobots, kas paveiktu kaut nelielu daļu darba.

Dzīve sociālās aprūpes centrā nav „salda”, jo tās tomēr nav mājas. Tāpēc mēs, iestādes darbinieki visādi cenšamies dažādot mūsu vecīšu ikdienu. Viņiem ļoti patīk dažādas pārmaiņas. Es domāju, ka iRobots būtu viņiem arī lielisks laika kavēklis, jo tas noteikti piesaistītu pat to slimo cilvēku  interesi, kuri nespēj vai negrib ticēt savām spējām. Ja cilvēks, kas nekustīgi guļ dienu no dienas, pagriež galvu un izrāda interesi par kaut ko, tad mums tas jau ir liels sasniegums un solis pretī atveseļošanās procesam.

Telpās grīdas mums ir klātas ar linoleju, atpūtas telpā ir paklājs, kurš arī bieži jātīra, jo pa to regulāri pārvietojas cilvēki ratiņkrēslos.

Mēs atrodamies Lielupes ielā 27, Kalnciema pagastā, Jelgavas novadā – Kalnciema Veselības un sociālās aprūpes centrs.

Ar iRobotu ikdienā sadarbosies mūsu centra apkopēja Irina, tomēr varbūt, lai tas ir viņai pārsteigums.

Vēstuli Jums raksta Kalnciema VSAC direktore.
« Pēdējais Laboja: Oktobris 21, 2010, 13:48:43 no draugs » Logged

w
draugs
Administrators
Viedais Dalībnieks
*****

Karma: +11/-4
Raksti: 613



WWW
« Atbildēt #9 : Oktobris 20, 2010, 17:48:10 »

Devītā vēstule.

Jauki, Lelde, ka atrakstīji par savu māmiņu – sociālo darbinieci Madonas novadā. Man iepatikās arī piedāvātā iespēja regulāri uzkopt grīdu vientuļo pensionāru viensētās.

Seko vēstule:


Labdien.

Par šādu konkursu uzzināju pēdējās dienās un nevajadzēja daudz laika, lai saprastu kam šāds robots būtu ļoti nepieciešams.

Pēc vecāku šķiršanās mamma viena rūpējas par manu un māsas labklājību, tāpēc ļoti daudz strādā. Mamma strādā par sociālo darbinieku Madonas novadā, viņa uz darbu bieži brauc stundu ātrāk un mājās pārrodas vēlu vakarā un ļoti nogurusi. Mums ir neliela saimniecība, kas arī katru rītu un vakaru prasa rūpes tāpēc mājas uzkopšanai ne reti pietrūkst spēka.

Kā jau visās lauku pašvaldībās sociālais darbinieks cenšas palīdzēt dažādiem cilvēkiem viņu problēmsituācijās, bet mana mamma ar īpašu mīļumu un reizē skumjām stāsta par veciem vientuļiem cilvēkiem un to gaišumu ko sniedz šādi cilvēki. Arī pati esmu Ziemassvētkos palīdzējusi mammai, kopā braucām pie vientuļiem pensionāriem ar pašvaldības sarūpētām Ziemassvētku paciņām. Tad arī pati ievēroju, ka šie cilvēki, kas dzīvo tālās nomaļas viensētās ir ļoti jauki un labestīgi.

Tikai daudziem vecuma dēļ ir grūtības uzslaucīt un izmazgāt grīdu un uzkopt māju. Tāpēc domāju, ka šāds robots būtu lieliska dāvana manai mammai Ziemassvētkos un viņa to varētu laist arī paciemoties tālās lauku sētās pie veciem cilvēkiem.

Mammai būtu dubults prieks par iRobotu, jo tā būtu iespēja iepriecināt vecos ļaudis.

Mūsu mājās ir lamināta grīdas, bet vientuļo cilvēku mājās dēļu grīdas. Manu mammu sauc Anita  un kā jau minēju viņa strādā par sociālo darbinieku Madonas novadā.

Es esmu Lelde.

Paldies, ka uzklausījāt manu stāstu.
Logged

w
draugs
Administrators
Viedais Dalībnieks
*****

Karma: +11/-4
Raksti: 613



WWW
« Atbildēt #10 : Oktobris 20, 2010, 18:10:54 »

Desmitā vēstule.

Meita Ilze rūpējas par savu mammuci, kura strādā par pavāri nelielā kafejnīcā Bauskā. iRobots tur būtu ļoti noderīgs, un varētu cītīgi palīdzēt ar grīdas uzkopšanas darbiem.

Seko vēstule:


Sveicināti!

1) vietas nosaukums un adrese, kur iRobots ir gaidīts:
Neliela kafejnīca Bauskā - tur ļoti gaida iRobotu, jo tur strādā mans mammucis un būtu labi, ja iRobots palīdzētu darbiņos.

2) vietas un jauno īpašnieku apraksts:
Maza kafejnīciņa, kurā ir ļoti sirsnīgi un labi strādnieciņi - pavāri un bārmeņi. Kolektīvs ir ļoti draudzīgs. Par pieteikumu šajā konkurša neko nenojauš - gribētos, lai viņiem būtu pārstegumiņš. Mammucis, kurš noteikti izmantotu iRobotu būtu ļoti priecīgs, jo darot citus pavāres darbus, vēl jāpagūst iztīrīt un domāju, ka iRobots ļoti palīdzētu. Kafejnīcas vadītāja - gudra, saprotoša un izpalīdzīga.

3) tīrāmo telpu apraksts:
Tīrāmās telpas būtu divas - kafejnīcas telpa, kur uzturas cilvēki un arī virtuve, kur strādā mans mammucis. Telpas nav pārāk lielas, bet iRobots palīdzētu ikdienā ļoti. Diemžēl tīrāmo telpu platības nezinu, jo šis domāts kā pārsteigums.

4) cilvēka vārds, kas būtu pelnījis saņemt iRobotu:
Kafejnīcas vadītāja: Vija

5) vēstules autora vārds:
llze

Ar cieņu,
Ilze
« Pēdējais Laboja: Oktobris 21, 2010, 13:53:55 no draugs » Logged

w
draugs
Administrators
Viedais Dalībnieks
*****

Karma: +11/-4
Raksti: 613



WWW
« Atbildēt #11 : Oktobris 20, 2010, 18:39:38 »

Vienpadsmitā vēstule.

Paldies 9 gadīgajai Airitai, kas aicina mani palīgā mīļotajai māmiņai, kura ir virtuozs tīrības uzturēšanā vairāk kā 11 telpās. Es priecātos ja varētu čaklās māmiņas darbu atvieglot!

Seko vēstule:


iRobots  būs mīļš draugs un liels palīgs Apes novadā

Māja atrodas skaistā  pagasta centrā un ir divstāvīga. iRobotu būtu pelnījusi mana mīļā māmiņa, jo viņa uzkopj daudz un dažādas telpas. Mana māmiņa ir laba un mīļa un kārtīga, tāpēc viņa cenšas lai telpas vienmēr būtu tīras. Viņa tīrot telpas ļoti piekūst un tad mazliet padusmojas uz mani, māsu, brāli vai suni vai pat uz tēti, ka mājā ienāk ar netīrām kājām. Ja viņai būtu tāds iRobots viņa būtu mazāk piekususi, laimīgāka un vairāk laika varētu pavadīt ar mums rotaļojoties vai vairāk apmīļojot mūs.

Manai māmiņai darba ar ir saistīts ar telpu mazgāšanu, jo viņa ir apkopēja. Tā sanāk ka visu lielo māju , izņemot tikai 3 telpas, tīra mamma, jo mammas darbs ir tajā pašā māja kur dzīvojam. kopā es saskaitīju 11 telpas un plus vēl kāpnes un vēl dažādas mazas telpiņas.

Manu mammu sauc Inga, kā jau rakstīju viņa ir apkopēja un tīra dažāda veida grīdas- linoleju, koka grīda, lamināts, flīzes.

Mans vārds ir Airita, esmu mazā meitiņa un man ir 9 gadi.
« Pēdējais Laboja: Oktobris 20, 2010, 18:41:27 no draugs » Logged

w
draugs
Administrators
Viedais Dalībnieks
*****

Karma: +11/-4
Raksti: 613



WWW
« Atbildēt #12 : Oktobris 20, 2010, 18:43:01 »

Divpadsmitā vēstule.

Paldies, runcim Bo-Bo, kura dzīves gājums nav bijis viegls. Bet ir prieks, ka laime ir uzsmaidījusi nonākt pie atsaucīgiem un mīlošiem cilvēkiem! Darba lauks Bo-Bo mājās man būtu plašs, bet varbūt pietiktu laika arī rotaļām ar jaunajiem draugiem!

Seko vēstule:


Labdien.

Mūsu mājas atrodas netālu no Latvijas robežas ar Lietuvu, precīzāk sakot - Bauskas novadā. Neticēsiet, bet mēs tiešām varam teikt: mūsu Mājas, jo pateicoties mūsu saimniecei mums ir Mājas. Es nedaudz pastāstīšu par sevi.

Mani sauc kaķis Bo-Bo. Bērnībā ar brāļiem un māsām un ar mammīti mēs dzīvojām pagrabā. Mammīte daudz mums stāstīja par citādu dzīvi, ka bez pagraba ir arī iespējamas savas mājas, siltas istabas un segas, saimnieki, kas mīl un glauda.

Mēs mazie sēdējām un lielām acīm skatījāmies uz mammīti un nesapratām, kā tas ir, ka var būt, bet nav. Reizēm pagrabā redzējām arī cilvēkus – interesantas būtnes, jo sevišķi tie mazākie, kas ar mums nāca spēlēties. Mammīte gan ikreiz bažīgi mūs novēroja un mēdza atkārtot, lai uzmanāmies, jo tas viss var būt māns. Laiks kļuva siltāks, cilvēki reizēm mums iedeva ēst, citreiz ēdienu gājām meklēt paši, dzīvojām bez bēdām, tikai reizēm mieru nedeva mammītes stāsts par mājām, bieži domāju, kas tas ir. Kādu dienu pēc vairāku lielo cilvēku pastaigas pa mūsu pagrabu viņi aizveda manus brāļus un māsas un mammīti. Tā bija ļoti vientuļa un sirdij sāpīga diena, es biju palicis viens.

Kādu dienu, meklējot ēdienu, iepazinos ar citiem ielas dzīvniekiem, kuri bija dažāda vecuma un ar dažādiem dzīves stāstiem un no viņiem uzzināju, ka manu ģimeni aizveda dzīvnieku ķērāji. Kurp aizveda manus tuvākos, neviens nezināja, tikai teica, ka no turienes neviens neatgriežas un viņu liktenis nav vairs zināms.

Bet mūs visus vienoja viens vienīgs sapnis – mājas, tās pašas par kurām man stāstīja mammīte un kā izrādījās, to stāstīja visiem mums mūsu mammītes. Sev par lielu brīnumu starp mums bija arī dzīvnieki, kas reiz dzīvoja mājās, bet katra stāsts kāpēc viņš ir šeit bija ir savādāks un tos nekad viņi nespēja izstāstīt līdz galam bez asarām vai arī smagi klusēja.

Kādu dienu, kad kopā ar draugiem atkal meklēju ēdienu, mani noķēra cilvēki un ielika būrī. Es biju ļoti pārbijies, bet neskatoties uz manām protesta metodēm, cilvēki mani grozīja, čamdīja, bakstīja, kamēr ievietoja citā būrī. Šis būris tagad bija mana mājvieta, tāpat kā vairākiem desmitiem citu dzīvnieku. Tad manā dzīvē iezagās lielas un pat paniskas bailes, jo te sāpes un pat nāve tika sajusta ik mirkli: kāds lēma vai mūs nogalināt, operēt, paturēt vēl mazliet vai atdot prom – uz tām pašām ilgi lolotajām mājām.

Pēc vairākām dienām mani apskatīja un tikai noteica: „ja šodien nepaņems, būris būs jāatbrīvo citam”. Es raudāju.

Bet tad notika brīnums atnāca viņa – pienāca tieši pie mana būra paskatījās, mīļi pasmaidīja un noteica - brauksim mājās. Kad mani ielika kastē un saudzīgi ielika mašīnā, es atkal raudāju.

Mājas, beidzot Mājas!

Mājās mani sagaidīja manas saimnieces suns Čaps. Liels, nikns, bet bezgala uzticams suns. Savulaik viņš bija viens pamests svešā lauku apvidū, līdz viņu noķēra un arī ielika būrī kā citus dzīvniekus. Savus iepriekšējos saimniekus viņš tā arī vairs nav redzējis. Citi cilvēki viņu negribēja ņemt mājās, jo bija liels, garspalvains un nikns. Bet mana saimniece nenobijās ne no lieluma, ne spalvām, ne niknuma, bet lēnām ļāva Čapim saprast, ka nu viss ļaunais aiz muguras un viņš ir Mājās, kur viņš ir mīlēts un ik mirkli tiek lolots.

Kā izrādījās mums bija dažādas slimības, jo īpaši man, bet saimniece ik reiz atkārtoja – jācīnās, nevar būt, ka nevar ārstēt. Neskatoties ne uz mūsu slimībām vai ieradumiem, mēs tikām un tiekam lutināti. Par mums rūpējas kā par visskaistāko un dārgāko pasaulē. Lai mums ar suni staigājot vai skrienot pa māju neslīdētu kājas, nekur nav lamināts, bet ir tikai linolejs, neslīdīgas flīzes un grīdas paklāji.

Reizēm mums ar Čapi ir pavisam skumji, kad redzam, ka saimniecei norit pār vaigu asara aplūkojot sava iepriekšējā runčuka bildi, kurš šovasar pazuda. Arī tas pirms dažiem gadiem bija nonācis pie saimnieces, kad viņas draugi runčuku atrada uz ielas kartona kastē. Vēl aizvien viņa ar vīru klusi cer, ka tomēr runčuks atgriezīsies.

Es nebūt neuztraucos, par to, kas būtu, ja viņš atgrieztos. Esmu jau visu pārdomājis. Tā kā māja saimniecei ir gana liela, kādi kvadrātmetri 200, tad mums te vietas pietiktu visiem.

Tikai vislielākās bažas man rada kā saimniecei palīdzēt ar mūsu spalvu un dažādu putekļu savākšanu. Tā kā mēs ar Čapi brīvi skrienam pa māju un vārtāmies, kur gribam, tad arī pa visu māju atstājam gana daudz spalvu. Es jau, protams, tā mazāk, bet lielais garspalvainais suns, jo sevišķi uz sezonas maiņu, šķiet spalvu kušķiem aiz sevis atstāj. Saimniece gan cītīgi suni ķemmē un vai ik dienas visu pārtīra ar putekļsūcēju, bet vienalga viegli nav. Es gan sevi ķemmēt neļauju, esmu lepns un gana liels, pats sevi saķemmēju. Tīrība no putekļiem mums mājās ir īpaši svarīga, jo kā izrādās saimniecei ir alerģija un, ja tie netiks intensīvi apkaroti, varot attīstīties astma, kas var nozīmēt arī šķiršanos no dzīvniekiem.

Ja mums būtu iRobotiņš domāju, tad mums visiem būtu vieglāk un mierīgāk, tas varētu tīrīt vienu stāvu, otrā dienā - otru stāvu. Mēs noteikti to pieņemtu kā savu plakano rūcošo draugu, jo pateicoties viņam, mums būtu gana interesanti un galvenais, viņš palīdzētu mums mājas pašos nozīmīgākajos darbos un dotu saimniecei papildus brīvas minūtes, ko mēs noteikti izmantotu saritinoties viņai pie kājām vai blakus uz dīvāna.

Kaķis Bo-Bo

p.s.
Šo stāstu es sarakstīju par godu savai sieviņai Guntai, kura pēc profesijas ir inženiere.
Mēs pirms vairākiem gadiem pārcēlāmies uz dzīvi laukos. Abi savu iespēju robežās cenšamies sniegt atbalstu un palīdzību gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Abi, īpaši sieviņa, gandrīz ikkatrā labdarības akcijā atsaucas aicinājumiem palīdzēt. Bet dzīvnieki pie mums nonākuši no patversmēm vai ielas, vai tieši no cilvēkiem, kam tie, diemžēl izrādījies, ka vairs nav bijuši vajadzīgi. Jāpiebilst, ka pēc suņa paņemšanas no patversmes Gunta nopietni lasīja un pat studēja dažādus informācijas avotus par suņu audzināšanu un psiholoģiju, jo tiešām viņš bija ļoti nikns, un vēl aizvien ir tāds pret citiem, izņemot, protams, Guntu un mani. Es vienmēr būšu viņai pateicīgs par to mieru, atbalstu un prieku ko saņemu un arī par to, ka viņa ir – un tieši ar mani.  Ja tiešām mums būs iespēja, savās Mājās uzņemt iRobotu, tad to pieskatīšu es un sieviņai tas būs pārsteigums no mums visiem.

Ar cieņu
Rihards
« Pēdējais Laboja: Oktobris 21, 2010, 14:06:37 no draugs » Logged

w
draugs
Administrators
Viedais Dalībnieks
*****

Karma: +11/-4
Raksti: 613



WWW
« Atbildēt #13 : Oktobris 20, 2010, 18:44:19 »

Trīspadsmitā vēstule.

Pateicos Daigai par sirsnīgo iRobotiņa aicinājumu uz Sēmes evaņģēliski luterisko baznīcu! Garīgās vērtības atgūst jaunu elpu un cilvēki iegulda brīvprātīgu darbu baznīcas atjaunošanā un uzturēšanā. Es arī būtu pagodināts kalpot kopā ar šiem pašaizliedzīgajiem cilvēkiem!

Seko vēstule:




Sveiks, Brīvprātīgais iRobotiņ!

Tevi ļoti gaida kāda sena celtne, kura ir pārdzīvojusi dažādas pārmaiņas, sākumā viņa kalpoja tam, kam bija paredzēta, laikam ejot un mainoties tur tika ierīkota veikalu noliktava, vēl pēc kāda laika tur bija ierīkots vietējais gateris – kokapstrādes vieta. Bet ko es tev ar to gribēju pateikt, ka viss ir nostājies atkal savas vietās, viņa ir atguvusi jaunu elpu – tā ir Sēmes evaņģēliski luteriskā baznīca, kura atrodas Sēmes pagasta, Tukuma novadā.

IRobotiņ, tu laikam patreiz esi neizpratnē, kāpēc tev rakstu, bet vēl gribu pastāstīt, ka apmēram trīs gadus atpakaļ šī baznīcas telpas tika pieteiktas Rīgas amatniecības vidusskolas diplomdarbam. Tā šī staltā baznīca savu jauno interjeru gan altāri, gan solus, gan grīdas segumu ieguva 2009. gada jūnijā, interjeru izstrādāja paši skolas audzēkņi kopā ar saviem pasniedzējiem un tā baznīca ieguva arī jaunu grīdas segumu – paklāju.

Sēmes draudze nav īpaši liela, bet baznīcā ik pa laikam notiek dažādi kristīgi pasākumi, tāpēc tava palīdzība būtu nepieciešama cilvēkiem kas kalpo uzkopjot baznīcu, to darot brīvprātīgi, tu būtu ļoti liels palīgs un atspaids tieši šai kalpošanai. Pielikumā nosūtu bildes, kurās tu varesi redzēt, kur tu vienmēr būsi ļoti gaidīts, svētīts un mīlēts. iRobotiņ, tev ir lieliska iespeja iepriecināt ļoti daudzus cilvēkus, kuriem tu esi nepieciešams, tu palīdzēsi ne tikai tiem kas tevi pieskatīs, bet visiem draudzes ļaudīm un baznīcas ciemiņiem.

Cik sapratu pēc taviem aprakstiem, tad tu uzkop apmēram 90 m2 lielu platību, baznīcas telpa protams ir lielāka, bet tas nekas, tu neuztraucies, mēs tev palīdzēsim, un labprāt vienosimies kurš kuru laukumu tīrīs. Un protams tev vienam stradājot nebūs garlaicīgi.

iRobotiņ, ar tevi labprāt sadarbosies un par tavu veselību un labsajūtu labprāt rūpēsies Daiga un Mareks. Es esmu Daiga - Sēmes draudzes priekšniece un Mareks ir mans vīrs, kurš rūpējas par saimnieciskajiem darbiem baznīcā.

Ceru uz drīzu tikšanos tavās jaunajās mājās, tu esi mīļi gaidīts!

Tava jaunā draudzene, Daiga
« Pēdējais Laboja: Oktobris 21, 2010, 00:36:12 no draugs » Logged

w
draugs
Administrators
Viedais Dalībnieks
*****

Karma: +11/-4
Raksti: 613



WWW
« Atbildēt #14 : Oktobris 20, 2010, 18:53:46 »

Četrpadsmitā vēstule.

Priecājos par Baibas vēstuli, kur mazmeitiņa aicina Brīvprātīgo iRobotu palīgā saviem 80+ gadīgajiem Omītei un Opītim, kuri dzīvo divi vien un Ome ar visām muguras kaitēm katru dienu poš māju. Ops var līdzēt tikai tajos darbos, kas veicami braucot ratiņkrēslā.

Seko vēstule:


Sveiks, brīvprātīgais iRobot!

Labprāt tevi redzētu pie manas omes, opa, palīdzot uzkopt viņiem dzīvoklītī istabas.

Manai omei ir jau 83 gadi, opam par vienu gadu mazāk. Ops ir pirmās grupas invalīds (pārvietojas tikai ratiņkrēslā), līdz ar to visi mājas uzkopšanas, ēst gatavošanas darbi paliek tikai omas pārziņā.

Vecums dara savu, līdz ar to mājas uzkopšanas darbi (istabu tīrīšana) rāpus sagādā problēmas omas mugurai. Katru nedēļas nogali mēs nevaram aizbraukt un uzkopt istabas, līdz ar to robotiņš būtu ļoti labs palīgs mājas darbos.

Ops ar omu dzīvo Vecmīlgrāvī, 3-istabu dzīvoklī, kopējā kopjamā platība - aptuveni 55m2 (paklājs, pavisam nedaudz linolejs).

Par tevis pieskatīšanu un apkopi būtu atbildīga oma – jo viņa ir ļoti mūsdienīga un ātri apgūst dažādas jaunas lietas (pat diezgan viegli varēja iemācīt rīkoties ar datoru), bet apmācīt un visuzraudzīt mazdēls Mārtiņš.

Ar cieņu,
mazmeita Baiba
Logged

w
Lapa: [1]
  Printēt  
 
Pārlēkt uz:  

Powered by MySQL Powered by PHP Powered by SMF 1.1.11 | SMF © 2006-2007, Simple Machines LLC Valid XHTML 1.0! Valid CSS!