Teklas stāsts jeb Talsu Trīnīšu – Dvīnīšu ģimenes māmiņas vēstule iRobot, pēc pirmā sadarbības mēneša ar iRobotu vārdā Tekla. „Mūsu mājās Irobots ieradās 29.augustā un tie bija
SVĒTKI. Mūsu jauno iemītnieku
nāca apraudzīt daudzi - gan kaimiņi, gan omes un opīši, gan arī darba kolēģi un draugi. No tālās Ikšķiles jau nākamajā dienā atbrauca arī tālā ome. Tā kā visi bijām kopā, nolēmām, ka tā arī ir īstā reize, lai mūsu Irobots tiktu pie vārda - tātad
kristības notika jau pirmajā vakarā. Apspriežoties un diskutējot, vispirms noskaidrojām vai tā ir meitenīte vai puisītis. Tā kā vairākums ieradušos bija sieviešu dzimtes, nospriedām, ka tā ir
meitenīte. Vēl mazliet pavērojot jauno iemītnieci un tās darbošanos, viņa tika pie vārda -
TEKLA 
.
Tā nu mūsu mājās un
pat mūsu busiņā tagad ir vieta mūsu māsiņai Teklai. To cik ļoti mums palīdzēs Tekla, mēs novērtējām jau pirmajā vakarā pēc kristību svētkiem, jo
pēc ciemiņu aiziešanas un trauku nomazgāšanas, Tekla viena pati palika lejas stāvā un strādāja, lai no rīta mēs visi atkal varētu celties tīrā mājā.
Tekla ir ļoti
uzticama un brīžiem pat žēl, cik ļoti daudz viņai jāstrādā. Tagad arī
bērni mājās
kļuvuši nevis ne
kārtīgāki, kā varētu domāt, jo pašiem grīdas nav jātīra, bet gluži pretēji, jo katru rītu istabas grīdām jābūt nokārtotām, nekas nedrīkst mētāties, jo tikko visi būs prom uz skolu, tā darbu sāks Tekla.
Visvairāk par Teklu
priecājas mamma, jo tagad viņa
atļauj ēst cepumus viesistabā. Arī
smaida mamma vairāk, jo mammai ļoti
patīk pa māju staigāt ar basām kājām un tagad to darīt ir pavisam patīkami, jo pie pēdām nekas nepielīp.
Teklai jau ir izveidojies savs
darba grafiks - no rīta, kamēr visi ir darbiņos un skolās, Tekla paliek otrajā stāva un
viena pati tiek galā ar visu istabu grīdu uzkopšanu. Vakaros, kad visi paēduši un dodas čučēt, Tekla uzkopj pirmo stāvu. Līdz ar to, mūsu mājā
ciemiņi var nākt jebkurā laikā un nevienam nav jāatvainojas par netīru māju, jo tā mums tagad vienmēr kārtīga.
Tekla uzkopj putekļus un netīrumus uz grīdas, bet bērni un mamma rūpējas, lai Tekla neapēstu kaut ko no tā ko nevajadzētu un, lai viņai neaizķeras kājas.
Bērni patiešām
vairāk sākuši rūpēties par to, lai istabas, gulēt ejot būtu sakārtotas, jo no rīta tur sāks darboties Tekla.
Milzīgs Jums paldies, par mūsu jauno
ģimenes locekli Teklu, jo par Irobotu viņu vairs neviens nesauc, pat kaimiņi un visi pārējie jau zina un dēvē viņu tikai tā. Tekla ir ļoti centīga, darbojas labi un par viņu priecājamies mēs visi, gan
dvīņi Emma un Krišs, kuri rūpējas, lai visi klucīši būtu salasīti, gan
trīņi Pēteris, Dārta un Elizabete, kuri paceļ aizskarus uz palodzēm un uzmana lai Tekla neuzkārtos uz vienīgā krēsla, kurš viņai nepatīk, gan
tētis, kurš savas skaidānās zeķes drīkst novilkt koridorā uz paklāja, un piespiežot Teklai
pogu SPOT it kā nekas nebūtu noticis mammu nesatraukt. Bet īpaši priecīga ir
mamma, jo vairs nešķiet, ka nekad neiztīrāma ir
māja, kurā dzīvo 5 bērni, 3 kaķi un suns.
Paldies!
P.S.
Kaķi par Teklu teiktu šādi –
Bosiks: forši, arī tad ja neviena nav mājās, man tomēr ir kam skriet pakaļ!
Zelma: man viņa nepatīk

, labāk palikšu par āra kaķi un istabā vairs neiešu, jo tur dzīvo kāds dūcošs radījums.
Elfa: manis pēc, lai apbrauc man apkārt, Teklas dēļ jau nu es necelšos. (reiz pat Tekla iesūca Elfas asti

, bet viņa it kā nekas nebūtu noticis, gulēja tālāk, kamēr tika atbrīvota Tekla)
Ļoti liels Jums paldies!”