Author Topic: Putekļu stāstiņi  (Read 17591 times)

draugs

  • Administrators
  • Viedais Dalībnieks
  • *****
  • Posts: 613
  • Karma: +11/-4
    • Mansrobots
Putekļu stāstiņi
« on: Decembris 29, 2011, 11:47:41 »


Radio SWH klausītāji savu radošumu pauda Putekļu stāstiņu veidošanā.

Iesūtītie Putekļu stāstiņi:

Līva S.: Uz grīdas nav vietas, vien putekļiem spēks, Tos tīrīt ar slotu ir pārākais grēks!

Jēcis: Tu aizgāji ,atstāji tukšumu manā gultā un dvēselē .Uz manas putekļainās grīdas palika tavas pēdas .Tagad katru dienu tās vēroju un sirdi plosa tikai viens jautājums...pirkt putekļu sūcēju , vai ne ?Ispējams , ka IRobots spēs sakārtot manu putekļoto dzīvi!

Baiba: Puteklīši, puteklīši – visur jūs spējat būt, arī man mājās, atverot durvis, paskatoties augstāk uz augšējiem plauktiem un lampām no augšas. Visur un daudz, spēj tikai vākt! Aktīvi puteklīši mostas un virpuļu deju sāk dejot pa manu māju. Bet vairāk par putekļiem cīnos ar spalvām, sava mīļā suņa spalvām. Tad nu jau iepriekš izmēģinātais robotiņš roombiņš tu būtu vislabākais palīgs man mājas sakopšanas darbos. Sunim atkal lielais prieks, robots roombiņš ne tikai iztīrīs katru mājas stūri, rūpīgi tīrīs zem gultām un rīkosies ļoti uzmanīgi tīrot divpadsmit pakāpienu kāpnes, bet arī iemīļoto bumbu vadās pa istabām. Bet vēl laimīgāki mēs būsim, kad nākotnē ieradīsies un uz palikšanu mūsmājās paliks mazgājošais robots Scoobiņš.

Sanita : Arī kūtī guļ putekļu slotiņa
Bet tā nav slaucamā gotiņa
Un cerības tomēr ir mazas
Ka putekļus apēdīs kazas.

una: Kā teicis Pitagors- Neceliet putekļus dzīves ceļā. .... Bet tie ir mums apkārt. Man un Tev. Putekļi esot pelēki un necili, kā jau tiem pienākas. Bet daži mēdz būt krāšņi un vienreizēji, dažkārt arī bīstami. Bet citkārt noslīpēti no vienreizēja dārgakmeņa, un diemžēl mēs tos nemanām vai nevēlamies pamanīt. 
Putekļi kā medicīnas termins. Dzīves putekļi- gadsimtiem ilgi gan laicīgie, gan garīgie cilvēki raksturo pasaules norises kā putekļu vērpetes. Sajūtu putekļi-reizēm šķiet, ka mirklis atnes brīnumu ,un mēs sajūtam šos laimes putekļus nobirstam pār sevi. Bīstamie putekļi kā Japānas radioaktīvie putekļi- baiļu un satraukuma radītāji. Senču putekļi - Herberta Dorbes māja- muzejs Ventspilī. Zvaigžņu putekļi- fantāzijas, piedzīvojumu un mīlestības pilns stāsts filmā. Zelta putekļi- Latvijas Muzeju biedrības balva. Volframa putekļi orbītā ap Zemi ; bet Vulkāna putekļi dāvā krāšņus saulrietus. Kantora putekļi jeb Kantora kopa ir vienkārši figūra ģeometrijā......
Arī jūra bez ūdens ir tikai tuksnesis. Padomā tik!!!! Cik cilvēkiem darba nebūtu, ja nebūtu putekļu mums apkārt?

« Last Edit: Decembris 29, 2011, 21:25:41 by draugs »
w

draugs

  • Administrators
  • Viedais Dalībnieks
  • *****
  • Posts: 613
  • Karma: +11/-4
    • Mansrobots
Re: Putekļu stāstiņi
« Reply #1 on: Decembris 29, 2011, 11:50:20 »
Kaspars Rocis: It kā pilnīgi parastā dienā, kādā 5 zvaigžņu viesnīcā, veļas istabā strādāja uzticamā veļas mašīna vārdā Dundega Jaudīgā. Viņa ņēma un tik mazgāja jaunas dvieļu kaudzes. Tas viņai bija apnicis, ņemot vērā arī faktu, ka bija saķērusi putekļu bakas. Gāja stundas, un Dundega tik mazgāja. Pēkšņi uz durvju sliekšņa Dundega ieraudzīja kādu simpātisku vīrišķā dzimuma mašīnu. Viņš iesaucās: Kā iet mazā? Esmu Supermens, IRobot Supermens. Dundega pasmaidīja un atbildēja: Sveiks, esmu Dundega, viesnīcas veļas mazgātāja. Neiet diez ko labi, esmu aplipusi ar putekļu bakām. IRobots pārliecinoši teica: Neuztraucies, tad es nāku īstajā brīdī. Esmu putekļu uzsūcējs. Par mani labāka nav. IRobots Supermens pēkšņi metās veļas mašīnai Dundegai virsū un apbrauca viņu no visām pusēm. Kad viņš savu bija izdarījis, tas jautāja Dundegai: Kā jūties tagad? Dundega priecīgā balsī atbildēja: Paldies, jūtos teicami, kā no jauna ražota. Tu tiešām esi Supermens. Paldies tev vēlreiz. iRobots lepni nostājies uzsauca: Nav par ko daiļaviņ! Tagad man ir jāiet strādāt, bet vēlāk varam satikties, ko saki? Dundega kautrīgi atbildēja: Labi, gaidīšu tevi. Atā IRobot! Uz drīzu tikšanos, IRobots atbildēja. Un tā viņi turpināja strādāt, gaidīdami vakaru.

Sanita: Mīksts, apaļš puteklītis zemē veļas
Tas riņķo un dejo, gaisā ceļas
Tam draugu daudz uz grīdas, uz galda un putekļu rosība riņķī valda. 
Tos ne slota, ne salvete nebaida gan,jo cilvēks saka: "Laika nav man!" 
Gan kādu dienu robots būs mājās, 
kas par labu tīrību, kārtību gādās. 
Tā puteklis lēkā vēl mājoklī draisks, kur gaiss tam telpā nav visai svaigs. 
Katrs domā kā ilgāk dzīvot spēs 
svētku egle un puteklis gan arī mēs.

Aleksandra Kijaņica: Atbilstoši mūsu ģimenes pētījumiem: ja nokritušu ēdiena kumosu no grīdas paceļ 5 sekunžu laikā, tas joprojām ir ēdams. Tas varētu būt lielisks arguments, lai izmantotu labu putekļusucēju...tomēr var meģināt kulturāli ēst, bet kāds no tā prieks? Tāpēc dzīvosīm un baudisīm katru jauku mīrkli :D

Imants Spridzāns: "ipsputekļustāstiņš"

Tik daudz putekļu
Un tie ir viscaur.
pat putni ēd putekļus-
tos neparauj.

Paņem putekļus
un sakrāj tos daudz.
tad atrodi putekli
par laimi ko sauc.

Putekļu sūcējā 
nav it nekā.
jo laimītes puteklis
pa zemi nelēkā.

Laimītes putekli
ar visu tā saimi
ieelpo dziļi
un turi kā laimi.

P.s. -ips- i putekļu sūcējs

Kaspars Rocis: Reiz kādā vasaras vakarā zemi satricināja vēsts, ka uz zemes ir nogāzies nezināms objekts. Zinātnieki no visas valsts devās to aplūkot. Ap notikuma vietu bija sapulcējušies pūļiem cilvēku. Aiz norobežojošās lentes netika neviens laists. Kad ieradās valsts atpazīstamākais zinātnieks, viņš devās klāt notikuma vietai. Kad bija piegājis tuvāk ieraudzīja, ka tas ir neliela izmēra, apaļš un ar nozīmīti – IRobot. Zinātnieks redzēdams, ka IRobot ir bezpalīdzīgs, pacēla to no zemes un sajuta, labestīgas vibrācijas un draudzību no tā. Uzmanīgi viņš no aiznesa uz mašīnu un nolika sev blakus uz krēsla. Kad viņi bija sākuši braukt, zinātnieks ievēroja, ka iRobots sāk kustēties un izdvest sīku dūcēšanu. Zinātnieks noprata, ka robots sāk atgūties un nepievērsdams tam uzmanību. Nonākdami pie zinātnieka mājas, viņš prātīgi cēla robotu ārā no mašīnas un ieraudzīja, ka krēsls ir ideāli tīrs. Zinātnieks lielā sajūsmā ienesa robotu mājā un nolika uz grīdas. Viņš atkal ieraudzīja, ka IRobots sāk kustēties pa grīdu un dūcēt. Aiz viņa grīda palika ļoti tīra. Sajūsminātais zinātnieks saprata, ka tas ir tīrības robots, jo pēc IRobot darba māja bija tik tīra kā nekad. Robotiņš kļuva par zinātnieka labāko draugu un pavadīja viņu visos zinātnes projektos.
w

draugs

  • Administrators
  • Viedais Dalībnieks
  • *****
  • Posts: 613
  • Karma: +11/-4
    • Mansrobots
Re: Putekļu stāstiņi
« Reply #2 on: Decembris 29, 2011, 11:53:15 »
una: Ļaužu drūzmā, lielā dunā
Putekļi maldās un klīst-
Viņu ilgas spārnos ceļas
No mums prom, kā gāju putni pirmie.

Nav neviens, kas tos mīl, kas gaida
Labāk bojā aiziet tie!
Bet, ja mūžam savrup stāv,
Tad saules skats tos neatmirdz.

Zem ievām jau vēl maijā
Tie klusi sapņot sāk,
Viss, it viss kam glāstā klāt tie skaras
Vien izdveš- ak, šis liegais aromāts.

Bet redz jel- jau ziema!
No kokiem pārslas kritīs-
Un putekļus ne tvert, ne skūpstīt,
Ne klusi čukstēt: cik svēti tie un maigi man.

Ieva Kalniņa: Kādu laiku atpakaļ mitinājos dzīvoklī ar vairākām draudzenēm. Kā jau jaunībā, arī ballējāmies. Reiz pēc vienas no ballītēm viesistaba bija lielā bardakā. Saņēmu zvanu no radiem, un tikai sarunas laikā atcerējos, ka viņi bija solījušies braukt ciemos un tūlīt, tūlīt būs klāt. 
Aicināju visas draudzenes mesties man palīgā, istabas sakopšanā. Kaut kā virspusēji un vizuāli sakopt izdevās.
Atbrauca viesi, jauki tērzējām, līdz mazais radu bērns, meklēdams piedzīvojumus, palīda zem gultas. 
Viņa māte skubināja līst ārā. Puika izlīda ar’, bet no vienas vietas viss apģērbs bija aplipis ar putekļiem. Ai, kāds man bija kauns pa visu ģīmi! Radi tik saprotoši nosmaidīja, un ķērās klāt bērna tīrīšanai.
Tā ir ar to neregulāro un grūti aizsniedzamo vietu tīrīšanu!

Dace Lavrinoviča: "Mans putekļu stāstiņš"

Kādu labu laiku pie manis jau gribēja tikt kādas putekļsūcēju firmas pārstāvis, lai prezentētu nenormāli labo štelli! Novembra beigās piekritu un ielaidu to "čuģiku" savās mājas. Tad nu viņš sūca, sūca un sūca, vēlāk lika izvilkt savu putekļsūcēju, lai salīdzinātu cik manējais ir dranķīgs un nekam nederīgs. Nelietis abižoja manu rozā darba rūķi! Čuģiks demonstratīvi iztīrīja sava savāktā putekļsūcēja saturu uz mana paklāja, jāsaka godīgi, ka čupiņas bija iespaidīgas. Viss jau būtu skaisti, ja prom ejot viņš tās čupiņas arī savāktu, bet tās viņš man lika iesūkt savā aparātā, kuru viņš bija paspējis izblamēt, jo, redziet, pie nākamā klienta viņš nevarot iet ar netīru putekļmaisiņu! Tā nu es un mans rozā putekļsūcējs pavadījām nelieti līdz durvīm ar cerību, nekad viņu vairs neredzēt!

Evita Saulīte: Stāstiņš par putekļiem, kuriem patīk mitināties manā mājā un runa jau nav vien par putekļiem, es domāju ka robotiņam tīri labi būtu jātiek galīgi ar visādiem gruzīšiem, kurus bērniem ātri patīk sataisīt. Un stāsts pavisam vienkāršs, kā jau ikvienam kuram mājās ir bērni, tu vēl nēesi līdz galam veicis uzkopšanu, kad kāds jau ir paspējis ko sabērt un sasmērēt tur kur jau tik tīri un rūpīgi tīrīts..... Domāju, ka robotiņam manā māja darba netrūktu, varētu strādāt caurām dienām. Un ko tik es nepadarītu, par to laiku kad robotiņš strādā.

Juris: Kas tu neesi , ja tev ir mājās superīgs , universāls veco laiku putekļu sūcējs .Nu tāds kārtīgs , iesper ar kāju un iet atkal .Sūc ko vēlies , vai sasistā vīna balona lauskas , vai sīknaudu no vīra kabatām ,vai lielo zirnekli , kurš lūr uz tevi un traucē skatīties seriālu .Vai tas būs iespējams ar iRobotu , šaubos .Tik smalks verķis , ka pirms lietošanas divas dienas jāmazgā un jāspodrina grīda ,vai tad viņš var pārvarēt zeķu , tukšo pudeļu un apelsīnu mizu kalnus ? Jā , pa smuko tas droši māk dudināt , lasi tu vecīt‘’Playboy ‘’, sūc alu , vai tamborē , bet šis tik skraida riņķī un baida kaķi .Lai notiek ,dodiet man šo brīnumu , varbūt iemācīšu to pienest alu pie gultas.
w

draugs

  • Administrators
  • Viedais Dalībnieks
  • *****
  • Posts: 613
  • Karma: +11/-4
    • Mansrobots
Re: Putekļu stāstiņi
« Reply #3 on: Decembris 29, 2011, 11:55:41 »
Daiga: Sēž divi mošķi putekļi, Uteklis un Muteklis.Viens resns, nošņurcis, otrs kaulains, noplucis.Tie abi sēž pie manas gultas un izraisa man šķavas!Es raganiņa pūlējos tos abus pieburt,noburt,aizburt, bet nekā, tie atkal abi atnāca.Kaut būtu kāds, kas viņus savāktu...te pēksņi robīts (ī)atbrauca un tos abus aizvāca...:)

Agris Locs: Putekļa piedzīvojumi pirtī
Pērnajā pavasarī pirtnieka pagultē piedzima puteklis. Pavisam piemirst, pamests puteklis pukšķēja: „Paskaties pirtniek, paskaties pagultē!” Pagāja pusgads, pirtnieks pastūma pagultē puķainas peldčības. Puteklis pieķērās purngalā, priecājās par pelnīto pamanīšanu. Pēcāk pirtniekam piezvanīja padzīvojis pāris, pasūtīja piekurināt pirti. Pirtnieks paņēma peldčības pārgāja pāri pagalmam. Pienāca Prinča putekļa paredzētais piedzīvojums. Paskat, pirtī plīvoja putekļu Princese pilnīga, pasakaini piepūtusies, pavisam pamesta. Puteklis pamanījās pieķerties pirts paksim, pašūpoties, pieglausties pamestajai Princesei. Priecīgu prātu puteklīši pavadīja pārī palikušo pusmūžu.

Ingvilda: Putekļu salvetes stāsts
Reiz dzīvoja dzeltena, mīksta salvete. Tā gulēja klusi kāda veikala plauktā un bija ietērpta čaukstīgā, caurspīdīgā maisiņā ar uzrakstu „putekļu salvete”. Cilvēki reizēm to paņēma rokās, pagrozīja, bet tad atkal novietoja atpakaļ plauktā. Salvete domāja „Man apnicis te gulēt vienai, ja jau es esmu putekļu draudzene tad kur viņš ir? ” Tad kādu dienu veikalā ienāca maza meitenīte un ievēroja spilgti dzelteno mīksto lupatiņu, kurai jau bija novilkta caurspīdīgā kleitiņa. Meitenīte piespieda pie vaidziņa mīksto drāniņu un teica mammai: „Es gribētu lai Ziemassvētku vecītis man atnes tādu salvetīti.”Svētku rītā zem eglītes meitenīte ieraudzīja dzelteno sedziņu. Viņa tajā tina gan lellīti, gan kaķīti. Locīja to un klāja leļļu gultiņā. Bet salvete nesaprata un pie sevis domāja: „Uz manas kleitiņas bija rakstīts, ka esmu putekļa salvete?”. Līdz kādu dienu dzeltenā sedziņa aizslīdēja aiz meitenītes gultas. Te pēkšņi salvete sajuta, ka viņai mīļi pieglaužas apaļš, pūkains kamolītis. Salvete saprata, ka tas noteikti ir gaidītais puteklītis. Tā tie cieši piekļāvušies gulēja viens otram blakus un cerēja, ka tos nekad neviens vairs nemeklēs, neatradīs un netraucēs abiem čučēt pagultē, kur viss ir mājīgs un kluss kā Ziemassvētki. 

Ainārs Dārznieks: Putekļa ceļojums
Kādu dienu aiz aizkariem pie loga piedzima maziņš puteklītis. Tas raudzījās laukā uz apsnigušajām eglēm, kur vējš dzenāja baltus, savādākus putekļus. Te pēkšņi pavērās durvis un puteklis pacēlās gaisā, tad sekoja brīnišķīgs lidojums un puteklis nokrita uz grīdas. Kur gadījās kur ne uzradās maziņas pēdiņas, ietērptas mīkstās siltās vilnas zeķītēs un puteklis ātri vien tām pieķērās. Pēc kāda brīža puteklis jau bija citā vietā, kur čaloja daudz mazu bērniņu, skanēja dzejoļi un dziesmas, tam ļoti patika šī jautrība, tas dejoja līdzi mazajai zeķītei. Viss notika tik strauji, ka puteklis piekusa un nokritis tas atkal palika viens uz grīdas. Mazliet atpūties tas sajutis tādu pašu lidojumu puteklis jau bija atradis sev jaunu patvērumu. Šoreiz tie bija gari , silti, rūtaini svārki, kas nesa putekli cauri no rīta redzētajiem aukstajiem putekļiem. Tad puteklis nokļuva mājīgā istabā, kur smaržoja eglīte un piparkūkas. Kamīnā sprakšķēja pagales un skanēja jau dzirdētās bērnu dziesmiņas. Puteklis atlaida garos svārkus un nogūlās pagultē. Nākošā rītā puteklis izdzirdēja dūcošu troksni, tas bažīgs klausījās kā tuvojas skaņa. Dīvains virpulis to sagrieza dejā un puteklis ielidoja mājiņā, kur sastapa daudz sev līdzīgus. „Tā laikam ir mana lielā ģimene”, nodomāja puteklis. Tā mierīgi aizverot acis mazais puteklis vēl saklausīja tālumā Ziemassvētku dziesmiņas . Tas bija laimīgs, jo zināja ka blakus dus tādi paši kā viņš. 

Jēkabs: Reiz dzīvoja maza ģimene lielā mājā.Kā jau visiem liela problēma bija saslaucīt putekļus. Viņiem patika klausīties radio, un kādu dienu viņi izdzirdēja, ka klausoties Radio SWH var dabūt izmēģinājumā I-Robot. Un jau pirmajā dienā viņi zināja atbildi uz jautājumu un piezvanīja uz Radio SWH. Un protams tā ģimene laimēja balvā I-Robot. Tad viņi saprata, cik labi ir tad, kad tavu māju sakopj kāds cits. Kad viņi bija izmēģinājuši 2 nedēļas robotu, viņi saprata, ka bez tā ir grūti dzīvot. Tad visa ģimene kopā devās uz veikalu un nopirka I-Robot. Pēc šis dienas visiem ģimenē kļuva vieglāk. Mammai bija laiks uztaisīt garšīgas pusdienas, tētis varēja kaut ko salabot, bet bērni varēja rūpīgi izpildīt mājasdarbus.

w

draugs

  • Administrators
  • Viedais Dalībnieks
  • *****
  • Posts: 613
  • Karma: +11/-4
    • Mansrobots
Re: Putekļu stāstiņi
« Reply #4 on: Decembris 29, 2011, 12:02:58 »
Jānis Freimanis: Par putekļiem.

Atnāku no darba mājās
Putekļi man ķeras kājās.
Dzīve liekas ļoti sūra,
Ja visapkārt putekļjūra.

Divas stundas māju sūcu,
Lai tā atkal tīra būtu.
Bezspēkā tad nopūšos
Un pie kompja apsēžos.

Te man pēkšņi, 
Tā kā saukts,
Palīgā nāk vecais draugs –
SWH Radio un konkursiņu izziņo.

Esot stāstiņš jāuzraksta,
Tēma ļoti neparasta –
Galvenajiem varoņiem
Tajā jābūt putekļiem.

Balvu sola pārāko -
iRobotu sen kāroto.
Priekā saberzēju rokas,
Nu tik putekļiem būs mokas!

Acis ciešu aizveru
Un pie sevis domāju -
Eh cik dzīves skaista būtu,
Ja man robots māju sūktu...

Nenāktos man grīdu tīrīt,
Varētu es dzīvi baudīt,
Citus darbus apdarīt, 
Laiku labi pavadīt.

Mājās būtu kārtība,
Smaidītu man sieviņa.
Un vēl jāmin kaut kas jauks –
Kaķim būtu rotaļdraugs. :)

Sapņojot par iRobotu,
Lieku stāstam treknu punktu.
Viss kas rakstīts šeit ir īsts,
Tik stāsta vietā - dzejolīts. :)

Uldish: Ja man būtu iRobots,
Tad es nebūtu kā skots-
Aizdotu to draugiem, radiem,
Tik ne ilgāk kā diviem gadiem..
Reiz uz dažām dienām šādu robotiņu sūcēju jau biju dabūjis iemēģināt un sapratu, ka tas vajadzīgs visai mūsu ģimenei un ne tikai. Māmiņai un māsai tas palīdz tīrīšanas darbos, tētiņam tas palīdz izprast jaunās tehnoloģijas, bet an tas palīdz priecāties par viņiem visiem. Un vēl tas kļuva par diezgan labu draugu mūsu kaķim, kas šovasar palika viens pats bez savas māmiņas un vecmāmiņas, kas nodzīvoja garu un skaistu mūžu. Līdz šim gan visiem mūsu kaķiem bija bail no visa, kas rūc - putekļu sūcēja, zālespļāvēja, blendera un dažreiz arī no vibrējoša telefona, bet robotiņš kaķim Mikam iepatikās, jo ar to varēja paspēlēties, kopā skraidot pa istabu, mēģinot to izķeksēt no pagultes, kur tas iebraucis vai uzkāpjot tam virsū un mēģinot pabraukāt apkārt.. Man jau ļoti gribētos iepriecināt savu ģimeni un mājdzīvniekus svētkos, tāpēc nelaidīšu garām iespēju sarūpēt viņiem šādu dāvanu..
Lai Jums visiem jauka diena bez putekļiem! (:

-Uldish-

Kaspars Rocis: Es esmu mazais robotiņš, un repot sanāk man, es visus sevī sūcu, un laurus pēc tam plūcu. Nāk pretī man viens puteklīts, un uzsmaidu es tam, 
Je, jē, je jē, es esmu robots, Ha.
Un mēs turpinam, bez skarbiem vārdiem, putekli mēs iesūcam. Un nemanot skat, istaba spīd un cilvēkiem acis spīd.
Je, jē, je jē, es esmu robots, Ha.
Mans darbs šeit paveikts, Atā!

judzis: Mani bija apsēduši putekļu , katlu un segu cilvēciņi .Tie diendienā noslogoja visas manas atlikušās telefona līnijas , piedāvādami superīgu uz kosmiskām tehnoloģijām bāzētu putekļsūcēju , kurš sūca pat vairāk kā mans kaimiņš stiprināto alu , katlu , kurš izvārīja mīkstu pat dzelzceļa sliedi un vēl daudz dažādu lietu , ko veikalā brīvprātīgi neviens nepirka ...Klusībā izrēķināju , ka par to naudu es varu nopirkt astoņdesmit vienkāršos sūcaparātus ,vai apmaksāt sievasmāti ar putekļu lupatu uz sešsimt gadiem .Tā kā zvani un piedāvājumi kaut ko demonstratīvi izsūkt ,izvārīt ,apguldīt un apsegt nemitējās , man galvā iesprāga ķecerīgs plāns un pēc nedēļas , manā mājā , vienā laikā ieradās padsmit sūcēju , katlinieku , madracistu , un vēl , un vēl .Tad nu te gāja kā Bābeles tornī pēc valodu likuma pieņemšanas .Katrs rāva mani uz savu pusi , domādami , ka esmu Bila Geita radinieks .Paēdu piedāvātās brīvpusdienas , iedzēru reklāmvinčiku , no mana dīvāna un gumijkoka izsūca pāris kilogramu putekļu . Jutos laimīgs un visiem vajadzīgs ! To , kas notika ar mani pēc tam , kad paziņoju , ka kā vairums valsts pilsoņu pārtieku no buljona kubiņiem un naudas man tik vien kā Baltijkrājbankas apčakarētam klientam nestāstīšu , tik nobeigumā lūgšu nāciet pie manis izmēģināt to jauno putekļu elles mašīnu , kamēr trešo reizi skriešu uz bodi pēc alus ,lai tā sūc uz nebēdu , jo ir jau arī ko sūkt.

Kaspars Rocis: Viss sākās laikos tajos, kad salmi veidoja birstes galu. Slaukāmais labs, bet ne pietiekami efektīvs. Cilvēki lika prātus kopā, līdz izveidoja auduma gabalu, ko nosauca par putekļu lupatu. Līdzeklis bija labs, bet daudz sanāca locīties. Līdz ar to radās muguras problēmas. Nē, vajag ko labāku. Atkal gudrie vīri un sievas lika galvas kopā, līdz izgudroja putekļu sūcēju. Visi par to bija sajūsmā. Gāja gadi un prasijās ko efektīvāku, tādu kas palīdzētu ietaupīt laiku. 
Zinātnieki nonāca pie slēdziena, ka vajag tādu aparātu, kas pats izdara visu un atrod putekļus. Tad tie izveidoja nelielu robotu, apļveida formas, un pievienoja tam māksīgo intelektu - sensorus un pārējās gudrās lietas.
Šo izgudrojumu nosauca par I-Robot. 
Tā moto varētu būt: Ja spēj novērtēt rūpīgu darbu, un tev doto brīvo laiku, iegāddājies mani! Jūsu uzticamais draugs, I-Robots.
w

draugs

  • Administrators
  • Viedais Dalībnieks
  • *****
  • Posts: 613
  • Karma: +11/-4
    • Mansrobots
Re: Putekļu stāstiņi
« Reply #5 on: Decembris 29, 2011, 12:06:37 »
Ilze Saulāja: Putekli, putekli deguna kutekli. Degunā iekšā APČĪĪĪĪ. Uz skapja tu sēdi un mēli man rādi. Lupatā slaucīt ka vēlos es tevi. Ņemšu nu slotu un prom ka dzīšu...dzīšu uz laikiem mūžīgiem. 
Ņēmu es slotu un pikti un dikti slaucīt es slaucīju putekli kutekli prom nu ka dzinu. Prom, prom..no skapja uz plaukta tik aizdzinu viņu  Bēdīgs esmu es pa galam. Puteklis deguna kuteklis uz plaukta nu sēž un mēli man atkal rāda. Kā lai es dabūnu ārā nu viņu? Kā lai es padzenu šo deguna kutekli? Būtu man Robis, kas putekļu bieds. Visus putekļus kutekļus prom tas dzītu, APČĪĪII nu beidzot pagātnē būtu. Ai, Robi manu, IRobot mājas kungs un ķēniņš gods Tev būs. Mazais Gustavs darbu dos. Oi kā darbu TEv dos un man beidzot PAUZEI laiks būs.

Ieva Lībiete: Sēdēju es Valgas slimnīcā un adīju abiem lielajiem bērniem cepures,klausījos radio SWH,kamēr mazais dēliņš ārstējās no laringīta.Izdzirdēju par šo konkursu un pēkšņi skaidri zināju-jā,tas ir tas,kas man vajadzīgs,lielais palīgs uzkopšanas darbos-tiklīdz atgriezīsimies no slimnicas un māja būs jāpoš svētkiem!Stāstiņš ātri vien pats atnāca-lūk, šāds:
I-ROBOTS.
Ziemassvētku vakarā Puteklītis un Puteklīte rokās sadevušies,sēdēja zem savas lielās,iemīļotās gultas,cieši piespiedušies pie gultas kājas.Tur viņi jutās pilnīgā drošībā-slota tos tur nekad nepamana.Tā viņi sēdēja,skatījās viens otram acīs ilgas stundas,kamēr abi saprata-ir brīnišķīgi būt divatā,bet Ziemassvētkos jābūt kopā ar ģimeni!Kur gan ir mūsu mīļie radiņi,kas parasti laiski vāļājās zem gultas? Te pēkšņi Puteklītis un Puteklīte satrūkās,ieraugot kaut ko neredzētu,kas griežas skaistā dejā; bet drīz tas viņiem sāka nepatikt,jo acumirklī viss sagriezās,viņi tika ierauti virpulī...Bet patiesībā uztraukumam nebija pamata,jo tieši tur viņus gaidīja mīļotie radi un draugi - puteklīši,jā,tieši tur!Vai zināt,kur tas bija?Kas bija šis dīvainis,kas griezās dejā un izrāva viņus no divvientulības?Jā,jā-tieši tā-vecmāmiņas Ziemassvētku dāvana -I-ROBOTS!
Jā,starp citu,vai zinājāt.ka Jūs var dzirdēt arī Valgā,Igaunijā?
Priecīgus Jums svētkus!
Ar cieņu-Ieva Lībiete.

Kaspars Rocis: Māmulīte: Ārprāts, ārprāts dēliņ, māja vēl netīra, bet viesi jau drīz būs klāt. Ziemassvētkos jābūt tīrai mājai, tā kā nāc palīdzi dēliņ! 
Dēliņš: Labi māmulīt, ko man darīt?
Māmulīte: Paņem pieliekamajā salvetes un notīri putekļus no skapjiem un elektronikas. Ā, un noteikti izsūknē grīdas!
Dēliņš: Kā teiksi. 
Tā dēliņš sūca, slaucīja, spodrināja, bet māmulīte gatavoja svētku mielastu.
Dēliņš: Nu kā man atvieglot darbu, tā tīrīšana ir tik nogurdinoša. O, ieslēgšu mūziku! Dēliņš iesaucās un ieslēdza radio. Viņš uzslēdza savu mīļāko radio - radioSWH, kas bija uz frekvences 106,5, jo viņš dzīvo Vidzemē, robežpilsētā Valkā. Tad viņš klausoties sadzirdēja reklāmu, ka var laimēt I-Robot, esot tikai stāstiņš jāuzraksta. 
Dēliņš: Super, pabeigšu un uzrakstīšu, varbūt paveicas. Tas tak māmulītei būtu nepārspējams palīgs. Vairāk laika varētu atvēlēt piparkūku cepšanai, mājas dekorēšanai un sevis sakopšanai. 
Pēc 2 stundām dēliņš bija pabeidzis tīrīt.
Māmulīte: Dēliņ, viesi ir klāt! Pa logu redzēju, kā mašīna piebrauca. 
Dēliņš: Labi, es skrienu taisīties.
Tad abi ar māmulīti aizskrēja sapucētos, cik vien ātri var. Knapi paspējuši, ieaicināja viesus un sāka svinēt maigi fonā skanot radio ar patīkamām dziesmām. Dēliņš uz brīdi aizgāja uz savu istabu, lai uzrakstītu putekļu stāstiņu, jo doma par I-Robot lietderību viņu neatstāja.
Dēliņš: Tas ir vajadzīgs! Dēliņš iesaucās.
Tad viņš gāja atpakaļ pie viesiem un svinēja svētkus, cerībā, ka varbūt paveicas laimēt.

Juris Dzvinko: Ārā no putekļiem .

Jau savulaik dižais Veidenbaums ir aicinājis :’’No putekļiem ārā , no dūmiem...’’ , tā apliecinādams vīrišķa cilvēka vēlmi pēc elementārās kārtības. Padomājiet paši , kādā laikā viņš dzīvoja , nebija ne putekļu sūcēju ne stilīgu , veselīgu matraču uz kuriem mirst visas bezrūpībā dzīvojošās putekļu ērcītes un ne tikai , bija tik nākotnes cerība izrauties ārā no putekļu gūsta .Nieka septiņi gadi dzīves dzejniekam un tulkotājam pietrūka līdz brīdim , kad saules gaismu ieraudzīja pirmais , divu zirgu vilktais , benzīna motora darbinātais putekļsūcējs .Tad nu gan varētu atbrīvot no putekļiem manuskriptu kaudzes , vecās klavieres un kumodi .
Pietiks nu par vecajiem laikiem .Tagadiņ cilvēka slinkums ir radījis tik daudz verķu , kas visu padara tavā vietā , ka večiem atliek laiks uzaudzēt pamatīgu alus vēderu ,vai plakano datordibenu .Jauks , protams , ir jaunais putekļu robots , kurš pats uzkāpj palmā slaucīt putekļus , sašķiro aiz dīvāna aizmestās zeķes un savāc klubkrēslā izbirušo sīknaudu , nodod to glabāšanā kādai , pusdrošajai kredītiestādei:))Bet , kamēr robota nav , tikmēr es putekļus apkaroju ar ‘’Raķeti’’.Šis antīkais putekļu agregāts ir vairāk domāts putekļu pārvietošanai no punkta ‘’A’’, uz punktu ‘’B’’ ,un , iespējams , kalpo arī kā putekļu ērcīšu ‘’Lunaparks .’’
Šī mazā apcerējuma beigās gribētu vēl pateikt , ka tuvojas Ziemassvētku laiks un vajadzētu to sagaidīt ar spodriem mājokļiem .Ņemiet rokās putekļsūcēju un sūciet tā pamatīgi , arī tajās vietās kur to nekad neesat darījuši , un tas sevi atalgos , jūs no agregāta beigās izvilksiet daudz mīļu ,sen pazaudētu lietiņu , ko šajā krīzes laikā , var novietot zem eglītes :)) Priekpilnus , mazputekļotus Ziemassvētkus !

Mairis Krustiņš: Kamēr es sēdētu pie datora I-Robot varētu iztīrīt manus kabatas putekļus un pabirušās semuškas zem gultas.

Ligita Žukovska: Kamēr māju tīra I-Robot,noteikti paspētu salasīt kādas mantas,drēbes,ko atdod kādam, kuram tās tiešām ir vadadzīgas, vienalga,tuvāks vai tālāks cilvēks. Jo mājās ik pēc kāda laika cenšos atbrīvoties no visa liekā. Bet ar mani ir tā, ka pēc viena darba skrienu uz otru un trešu darba vietu, dažreiz pat aizmirstas arī paēst. Nerunājot par mājas puteklīšiem. Tie manu māju izdaiļo. Bet, tad domāju, hm, ja es šodien iztīrīšu puteklīšus, ko tad es darīšu rīt?! Tikmēr māju tīrītu I-Robot man atliktu laiks sakomponēt dziesmas līdz galam, arī dziesmu tekstus piekoriģēt. Pie tam man putekļu sūcējs salūza, vienu daļu aizdevu kaimiņiem-to slotu-lai jau tīra. Tā nu es dažreiz tos puteklīšus ar birsti pa gaisu, pati pa gaisu un mājās viss pa gaisu!
Puteklīši man ir draugi,
Uz TV ekrāna var zīmēt jauki.
Sanāk glezna tā neko
Puteklīši izdaiļo!
w