Ilze Saulāja: Putekli, putekli deguna kutekli. Degunā iekšā APČĪĪĪĪ. Uz skapja tu sēdi un mēli man rādi. Lupatā slaucīt ka vēlos es tevi. Ņemšu nu slotu un prom ka dzīšu...dzīšu uz laikiem mūžīgiem.
Ņēmu es slotu un pikti un dikti slaucīt es slaucīju putekli kutekli prom nu ka dzinu. Prom, prom..no skapja uz plaukta tik aizdzinu viņu Bēdīgs esmu es pa galam. Puteklis deguna kuteklis uz plaukta nu sēž un mēli man atkal rāda. Kā lai es dabūnu ārā nu viņu? Kā lai es padzenu šo deguna kutekli? Būtu man Robis, kas putekļu bieds. Visus putekļus kutekļus prom tas dzītu, APČĪĪII nu beidzot pagātnē būtu. Ai, Robi manu, IRobot mājas kungs un ķēniņš gods Tev būs. Mazais Gustavs darbu dos. Oi kā darbu TEv dos un man beidzot PAUZEI laiks būs.
Ieva Lībiete: Sēdēju es Valgas slimnīcā un adīju abiem lielajiem bērniem cepures,klausījos radio SWH,kamēr mazais dēliņš ārstējās no laringīta.Izdzirdēju par šo konkursu un pēkšņi skaidri zināju-jā,tas ir tas,kas man vajadzīgs,lielais palīgs uzkopšanas darbos-tiklīdz atgriezīsimies no slimnicas un māja būs jāpoš svētkiem!Stāstiņš ātri vien pats atnāca-lūk, šāds:
I-ROBOTS.
Ziemassvētku vakarā Puteklītis un Puteklīte rokās sadevušies,sēdēja zem savas lielās,iemīļotās gultas,cieši piespiedušies pie gultas kājas.Tur viņi jutās pilnīgā drošībā-slota tos tur nekad nepamana.Tā viņi sēdēja,skatījās viens otram acīs ilgas stundas,kamēr abi saprata-ir brīnišķīgi būt divatā,bet Ziemassvētkos jābūt kopā ar ģimeni!Kur gan ir mūsu mīļie radiņi,kas parasti laiski vāļājās zem gultas? Te pēkšņi Puteklītis un Puteklīte satrūkās,ieraugot kaut ko neredzētu,kas griežas skaistā dejā; bet drīz tas viņiem sāka nepatikt,jo acumirklī viss sagriezās,viņi tika ierauti virpulī...Bet patiesībā uztraukumam nebija pamata,jo tieši tur viņus gaidīja mīļotie radi un draugi - puteklīši,jā,tieši tur!Vai zināt,kur tas bija?Kas bija šis dīvainis,kas griezās dejā un izrāva viņus no divvientulības?Jā,jā-tieši tā-vecmāmiņas Ziemassvētku dāvana -I-ROBOTS!
Jā,starp citu,vai zinājāt.ka Jūs var dzirdēt arī Valgā,Igaunijā?
Priecīgus Jums svētkus!
Ar cieņu-Ieva Lībiete.
Kaspars Rocis: Māmulīte: Ārprāts, ārprāts dēliņ, māja vēl netīra, bet viesi jau drīz būs klāt. Ziemassvētkos jābūt tīrai mājai, tā kā nāc palīdzi dēliņ!
Dēliņš: Labi māmulīt, ko man darīt?
Māmulīte: Paņem pieliekamajā salvetes un notīri putekļus no skapjiem un elektronikas. Ā, un noteikti izsūknē grīdas!
Dēliņš: Kā teiksi.
Tā dēliņš sūca, slaucīja, spodrināja, bet māmulīte gatavoja svētku mielastu.
Dēliņš: Nu kā man atvieglot darbu, tā tīrīšana ir tik nogurdinoša. O, ieslēgšu mūziku! Dēliņš iesaucās un ieslēdza radio. Viņš uzslēdza savu mīļāko radio - radioSWH, kas bija uz frekvences 106,5, jo viņš dzīvo Vidzemē, robežpilsētā Valkā. Tad viņš klausoties sadzirdēja reklāmu, ka var laimēt I-Robot, esot tikai stāstiņš jāuzraksta.
Dēliņš: Super, pabeigšu un uzrakstīšu, varbūt paveicas. Tas tak māmulītei būtu nepārspējams palīgs. Vairāk laika varētu atvēlēt piparkūku cepšanai, mājas dekorēšanai un sevis sakopšanai.
Pēc 2 stundām dēliņš bija pabeidzis tīrīt.
Māmulīte: Dēliņ, viesi ir klāt! Pa logu redzēju, kā mašīna piebrauca.
Dēliņš: Labi, es skrienu taisīties.
Tad abi ar māmulīti aizskrēja sapucētos, cik vien ātri var. Knapi paspējuši, ieaicināja viesus un sāka svinēt maigi fonā skanot radio ar patīkamām dziesmām. Dēliņš uz brīdi aizgāja uz savu istabu, lai uzrakstītu putekļu stāstiņu, jo doma par I-Robot lietderību viņu neatstāja.
Dēliņš: Tas ir vajadzīgs! Dēliņš iesaucās.
Tad viņš gāja atpakaļ pie viesiem un svinēja svētkus, cerībā, ka varbūt paveicas laimēt.
Juris Dzvinko: Ārā no putekļiem .
Jau savulaik dižais Veidenbaums ir aicinājis :’’No putekļiem ārā , no dūmiem...’’ , tā apliecinādams vīrišķa cilvēka vēlmi pēc elementārās kārtības. Padomājiet paši , kādā laikā viņš dzīvoja , nebija ne putekļu sūcēju ne stilīgu , veselīgu matraču uz kuriem mirst visas bezrūpībā dzīvojošās putekļu ērcītes un ne tikai , bija tik nākotnes cerība izrauties ārā no putekļu gūsta .Nieka septiņi gadi dzīves dzejniekam un tulkotājam pietrūka līdz brīdim , kad saules gaismu ieraudzīja pirmais , divu zirgu vilktais , benzīna motora darbinātais putekļsūcējs .Tad nu gan varētu atbrīvot no putekļiem manuskriptu kaudzes , vecās klavieres un kumodi .
Pietiks nu par vecajiem laikiem .Tagadiņ cilvēka slinkums ir radījis tik daudz verķu , kas visu padara tavā vietā , ka večiem atliek laiks uzaudzēt pamatīgu alus vēderu ,vai plakano datordibenu .Jauks , protams , ir jaunais putekļu robots , kurš pats uzkāpj palmā slaucīt putekļus , sašķiro aiz dīvāna aizmestās zeķes un savāc klubkrēslā izbirušo sīknaudu , nodod to glabāšanā kādai , pusdrošajai kredītiestādei:))Bet , kamēr robota nav , tikmēr es putekļus apkaroju ar ‘’Raķeti’’.Šis antīkais putekļu agregāts ir vairāk domāts putekļu pārvietošanai no punkta ‘’A’’, uz punktu ‘’B’’ ,un , iespējams , kalpo arī kā putekļu ērcīšu ‘’Lunaparks .’’
Šī mazā apcerējuma beigās gribētu vēl pateikt , ka tuvojas Ziemassvētku laiks un vajadzētu to sagaidīt ar spodriem mājokļiem .Ņemiet rokās putekļsūcēju un sūciet tā pamatīgi , arī tajās vietās kur to nekad neesat darījuši , un tas sevi atalgos , jūs no agregāta beigās izvilksiet daudz mīļu ,sen pazaudētu lietiņu , ko šajā krīzes laikā , var novietot zem eglītes
Priekpilnus , mazputekļotus Ziemassvētkus !
Mairis Krustiņš: Kamēr es sēdētu pie datora I-Robot varētu iztīrīt manus kabatas putekļus un pabirušās semuškas zem gultas.
Ligita Žukovska: Kamēr māju tīra I-Robot,noteikti paspētu salasīt kādas mantas,drēbes,ko atdod kādam, kuram tās tiešām ir vadadzīgas, vienalga,tuvāks vai tālāks cilvēks. Jo mājās ik pēc kāda laika cenšos atbrīvoties no visa liekā. Bet ar mani ir tā, ka pēc viena darba skrienu uz otru un trešu darba vietu, dažreiz pat aizmirstas arī paēst. Nerunājot par mājas puteklīšiem. Tie manu māju izdaiļo. Bet, tad domāju, hm, ja es šodien iztīrīšu puteklīšus, ko tad es darīšu rīt?! Tikmēr māju tīrītu I-Robot man atliktu laiks sakomponēt dziesmas līdz galam, arī dziesmu tekstus piekoriģēt. Pie tam man putekļu sūcējs salūza, vienu daļu aizdevu kaimiņiem-to slotu-lai jau tīra. Tā nu es dažreiz tos puteklīšus ar birsti pa gaisu, pati pa gaisu un mājās viss pa gaisu!
Puteklīši man ir draugi,
Uz TV ekrāna var zīmēt jauki.
Sanāk glezna tā neko
Puteklīši izdaiļo!