iRobot kolektīvs saņēmis ļoti interesantu divu sēriju dienasgrāmatas ierakstu, kurā liela loma piešķirta iRobot grīdas uzkopējam vārdā – Botiņš. Kā Botiņš mulsināja mājas saimniekus un kādus pārbaudījumus Botiņam nācās piedzīvot, variet iepazīt, izlasot šo izklaidējošo un reizē arī pamācošo pārdomu ierakstu.
Botiņš INu tad sāks ar pelēm, lai ir atkal ievads. Pirmdiena, sarežģītā pirmdiena, brīvdienu atpūtas izmocītā seja un sagurušais, pat nedaudz salauztais organisms. Bet tomēr šī ir lieliskā pirmdiena, jo Ilzei ir dzimšanas diena hip hip urā, it kā esot 18. Laižam uz Elvi pēc kūkām, no paša, ne jau nu agra rīta, bet tomēr. Es kaut kā pēc pašām kūkām nedodos, bet sakumpis apstājos pie zooveikala, un stāvu ar brīvdienu nomocītu seju, lāga nepamodies un blenžu uz degū pelēm, kā tās tur šiverē pa būri. Ir vienā būrī divas otrā trīs. Tas būris kur bija trīs likās jautrāks. Tā nu šīs dod vaļā pa riteni, no sākuma viena, tad jau pārī viena otrai blakus, tad trešā arī ieleca tajā ritenī, domāju kas nu būs jo vietas ritenī trijām tā kā nav. Neko divas sastājās vienā virzienā, viena minstinās un nostājās pretējā. Tās divas ka iedod čadu, to kas pretējā virzienā uzrauj rattā, tā tur pakarājas un žļerkts neliels salto un gar zemi gan. Neko ik pa brīžam viena salec otrai mugurā, neko tādu jau laikam nedarīja, bet ej no tām pelēm saproti kas un kā un cik ātri viņām notiek. Es tā ka āmbālis stāvu pie tā būra, un rēcu, ļaujiet man vēl pagulēt viemaz dienas četras, izteiksmi sejā. Droši jau, ka no malas izkatījos kā pilnīgais kukū lācis. Tā jau tanī dzīvē iet, dzīvo savā būrīti, kaplē pa riņķi ritenī, ik pa brīžam uzlec kādam mugurā, un ja pagadās ritenī iekāpt virzienā pretējā, tad tevi nomet uz mutes, kāds vēl uzlec mugurā un iedo pa tāsi, bet neko, tu atkal noskurinies lec ritenī un kaplē tālāk, un uz riņķi, un uz riņķi.
Tā nu diena pagājusi, braucam Ilzes lielajā dienā uz Rīgu pie viņas draudzenēm, es kaut kā saprotu, ka sieviešu kompānijā neko neiejutīšos un saku, ka aiziešu pie māsas uz Čaka ielas. Draudzenes iespurdz ''ha ha ha'' redz kā to tagad sauc, es saku nekā tāda, manas māsas dzīvokļa adrese tiešām ir Čaka ielā, uz ko sāņemu : „jā, jā, Tev jau nu gan var ticēt” vai kaut ko tādu. Bet ticēt man var, kas nu ir, tas ir. Protams, man no Tērbatas un Matīsa stūra nu apmēram kaut kur tur, lai aizietu līdz māsai vajag pāriet divām ielām un pagriezties pa kreisi laikam, protams, ka visu sajaucu, un izļepatoju uz pusi lielāku gabalu nekā vajag, ar to nepietika atpakaļceļā visu sajaucu vēl vairāk, gāju pa Čaka ielu un domāju nu Matīsa ielai jau pāri nepāriešu tur tak tramvaja sliedes. Pagāju šķersielas trīs un ops, kaut kā atausa gaisma, kad tad uz Čaka ielas vai šķērsām tai redzētas tramvaja sliedes? Nu vienvārdsakot apmetu vēl lielāku līkumu bet beigās jau viss bija labi. Bet ja godīgi, tad nezinu vai manis minētie ielu nosaukumi ir pareizi.
No Māsas aizņēmos iRobotu. Tas ir tāds zvēriņš, kas tīra māju. Kaut kad māsai prasīju- kā ir? Viņa saka - nu foršs, tāds kā dzīvnieciņš mājās. Paskatos kā šamējais darbojas, tiek man apstāstīts, ka tas ir vienkāršākais modelis un ka tāds man gana labi der, jo dzīvokļa platība atbilstoša un mājdzivnieku man arī nav (par to gan neesmu drošs, jo ik pa brīžam kāds saritinājies ņurkšķoš kamols dīvāna stūrī ieperinās). Iztaujāju visu par mazo i-dzīvnieciņu, ko ēd tas ir skaidrs, kā jātīra, kā darbojas. Saprotu, ka šamējais ir gana gudrs, nospiež tik pogu un šis strādā, visu saprot pats, visur kur var ielīst ielien, visu izslauka un ir baigais čaklais, vienīgi varot sapīties vados un izstumdīt kurpes pa māju.
iRobot speciālista komentārs: iRobot Roomba robotiem ir pretiepīšanās sistēma vadiem - tiklīdz robots sajūt, ka kaut kas tinās vai sprūst tā birstēs, tas sāk griezt birstes pretējā virzienā un braucot prom, atbrīvo birstes. Tā kā šī sistēma ir balstīta uz robota birstu pārslodzes monitoringu - tai var gadīties uzreiz nesajust tikai vissmalkākos vadus, piemēram, mobilo telefonu lādētāju vadus, un striķīšus, arī garākas kurpju šņores. Attiecīgi vēlams novākt mobilā lādētāja vadus un kurpju šņores salikt iekšā kurpēs.
Atbraucam vēlu vakarā mājās. No rīta dzirdu, Ilze nomazgā traukus
ooo ooo es ist ein Wunder (tik traki jau tomēr nav) esam gatavi startēt jauno iemītnieku. Nu neticās ka šamējs varētu šitajā miskastē kaut ko vērst par labu. Sastumjam kaudzē kurpju armiju, lai tā nav jāmekē pa visu māju, saceļam augšā vadus, un citus lielgabarīta priekšmetus, drēbes somas, grāmatas. Spiežam pogu Clean. Jā mazais bots sāk šiverēt birstītes griežas, un tik mauc uz priekšu, atsitas pret kaut ko sagriežas un mauc tālāk. Točna kā mazs dzīvnieciņš, kaut gan nemaz tik mazs nav. Izskrien koridorā ienesās kurpju kaudzē nesas tālāk, nu riktīgs zumm zumm. Es tik staigāju līdz un skatos kas nu būs un kur un kā viņš dosies tālāk. Ilze smej, man būšot ko darīt, varēšu sekot iRobotam. Bet darbojas šis čakli un interesanti. Cik sapratu tad viņš pats sapratīs, kad māja iztīrīta un ies uz savu mājiņu, kurā iebrauks un uzlādēsies. Vai ja bača ies uz beigām tad pats uzbrauks uz savas Doc stacijas un uzlādēsies. Patiesībā nav ne jausmas kā viņš to sapratīs un kā tas būs. Vienā brīdī viņš-hop un pabrauc zem stūra dīvāna, principā tur nemaz tik viegli nevar pabraukt, un izbraukt arī ne. Lieki teikt, ka tā nav tā tīrākā vieta. Abi ar Ilzi notupstamies un lūram zem dīvāna, kas nu tagad būs. Mazais baigi šiverē. Nu ja šito pārcietīs un tiks ārā tad būs baigais džeks, respect. Gan jau, ka pie starta Botiņš nodomāja, nu gan esmu ticis pie sivēniem, bet kad pabrauca zem dīvāna gan jau nodomāja, kādiem sivēniem- tie tak ir riktīgi cūkas. Nu bet gods kam gods izbrauca no tā dīvāna apakšas, un kas vēl dīvainākais, ielīda atpakaļ vēl vairākas reizes, nezinu vai vienārši zīmēties gribēja vai kā.
iRobot speciālista komentārs: iRobot Roomba roboti uzsākot tīrīšanu, uzsāk arī tīrāmās telpas apgūšanu un mērīšanu. Balstoties uz šiem mērījumiem, katrai telpai tiek izstrādāta unikāla, tieši tai piemērota tīrīšanas programma. Robota uzdevums ir telpu pakļaut 4 tīrīšanas kārtām, kur katra telpas vieta ir tīrīta vidēji 4 reizes, dažādos leņķos, papildus tīrot netīrākās vietas. Video materiāls par iRobot Roomba iAdapt navigācijas sistēmu - http://www.youtube.com/watch?v=e2fKvX6p5LE
Tas dīvāns jau ir kādus vairākus mēnešus un es domāju ka mēs ar Ilzi tur neesam apakšā palīduši ne reizi, bet redz Botiņs vienā stundā vairākas reizes, un slauka un ņemās, laikam jau toč žīmējas. Pāris reizes iztīru šamējam vēderu, jā, ir strādājis mazais. Patiešām izbraukā visu, kā viņš braukā nav saprotams, bet ņemas un ņemas. Uzstellējam arī šim mājiņu un pieliekam vadiņu. Domāju, kad nu šim apniks un šis izdomās ka ir gana, jo man liekas jau ir labi, smiltis pie kājām pat nelīp. Bet neko domāju aiziešu prom, lai šis rūc, tad jau redzēs vai mājiņu būs atradis. A šamējs vienā brīdī istabas vidu kaut ko nomurmina un ir mierā. Es šim uzpiežu pogu, šamējs man nomirķšķina sarkano aci un saka vecais pietiek, davai jāuzčārdžojas. Nu nodomāju rekā nu nemaz nav tik gudrs mājiņu neatrada, bet ej nu sazini kad es viņu startēju mājiņa nemaz nebija uzstādīta, teorētiski kā gan lai robiņš būtu zinājis kur tā ir.
iRobot speciālista komentārs: Ja iRobots tiek palaists no pašuzlādes mājas, tad viņš tur arī atgriezīsies, pabeidzot darbu. Ja iRobots tiek palaists bez mājas (vienkārši stāvot uz grīdas), tad pabeidzot darbu viņš vienkārši apstāsies, pat ja istabā redzēs pašuzlādes māju, jo viņš zina, ka tā nav viņam paredzēta pašuzlādes māja. Tātad cilvēks, palaižot robotu nosaka viņam – atgriezties pašuzlādes mājā (tad palaižam no mājas), vai neatgriezties (tad palaižam ne no pašuzlādes mājas)). Ja vēlamies, lai iRobots telpu tīrītu maksimāli ilgi, līdz beidzas akumulators, tad var robotu palaist no pašuzlādes mājas, un kad robots uzsāk darbu, māju atvienot no barošanas vai noslēpt. Tad iRobots tīrīs, pabeidzot tīrīšanu turpinās meklēt māju, līdz beigsies akumulators, jo ja saimnieks māju ir atslēdzis no barošanas vai paslēpis skapī, to atrast robotam nebūs pa spēkam. Šajā rakstā aprakstīts, šķiet, variants, kad robots ir palaists ne no mājas, tātad saņēmis komandu pēc tīrīšanas beigām vienkārši apstāties.
Tad nu pirmie iespadi par šito lietiņu:
Tiešām ir bišķi līdzīgs kaut kādam mājas zvērēnam, gana interesants, bet paskaļš. Tik klusi kā minka neiet viss, bet nu jaatdzīst neplosa arī aizkarus un tapetes salīdzinājumā ar minku.
Nu mākslīgais intelekts ir, arī izaugsmes iespējas ir, jo divas reizes kamēr es spēlēju fiksu viņš man uzrausās uz kājas un birstēja, nezin, ka nevar traucēt saimnieku, kad tas spēlē datorspēli. Protams, ka nebija ne uz pusi tik aktīvs kā šunelis, kas uzmeties uz kājas, bet šādā situācijā Ilze ar slotu pastāvētu blakus (nepacietīgi mīņājoties), pagaidītu partijas beigas un tikai tad turpinātu uzkopšanas darbus.
Kaut ko virtuvē izgāzu, Botiņš ņēmās pa istabu, uzvilpu šim - Botiņ, Botiņ! Nāku šurp, ir darbiņs! Nekā, šis tik pa istabu, neklausa balss komandām un tik ārdās pa māju, vienalga, ka virtuvē viss pa zemi, šis airē pa istabu, neko, nācās pašam ņemt slotu. Kurpes biki pastumdīja, arī vados papinās, bet pats tika ar visu galā, atšķirībā no kucēna tipa radījuma zābaku nesagrauza, vadu nepārkoda, korķus neizsita, rajonu bez elektrības neatstāja. Likās, ka atšķirībā no sievietes klausīs komandu „miers, a nu ka vietā”, bet nekā izbeidzās istabas vidū, tik pat spītīgs kā saimniece. Bet moška to vēl var pieregulēt. Pagaidām pretī baigi nerunā un neizskatās ka gribētu slinkot. Mēģinās moš šim iemācīt mazgāt arī traukus
Labi, redzēs kā veiksies tālāk.